Dziesmu un deju svētki ir tradicionāls kultūras pasākums, kas notiek reizi četros vai piecos gados Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Triju Baltijas valstu Dziesmu svētki ir UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Katrā no valstīm svētku noslēguma koncerts norisinās brīvdabas estrādē.
Latvijā pirmie Dziesmu svētki notika Rīgā 1873. gadā. Sākotnējā tradīcija bija amatieru koru a capella (bez instrumentāla pavadījuma) dziedāšana profesionālu diriģentu vadībā.
Koris ir dziedātāju kolektīvs, kur dalībnieku skaits nav mazāks kā 12.
Koru iedalījums pēc dalībnieku skaita:
mazs koris - 12-24 dalībnieki;
vidējs koris - 25-42 dalībnieki;
liels koris - 43-80 dalībnieki, bet iespējams arī lielāks dalībnieku skaits;
mazs koris - 12-24 dalībnieki;
vidējs koris - 25-42 dalībnieki;
liels koris - 43-80 dalībnieki, bet iespējams arī lielāks dalībnieku skaits;
kopkoris - vairāku koru apvienojums, līdzīgi kā Dziesmu svētkos.
Koru veidi:
bērnu koris - koris, kurā dzied bērni (meitenes un/vai zēni līdz balss lūzumam);
- meiteņu koris - koris, kurā dzied meitenes;
- zēnu koris - koris, kurā dzied zēni līdz balss lūzumam. Zēnu kori reizēm papildina vīriešu balsis;
sieviešu koris - koris, kurā dzied sievietes;
vīru koris - koris, kurā dzied vīrieši;
jauktais koris - koris, kurā dzied sievietes un vīrieši.
Kora galvenais mūzikas instruments ir cilvēka balss. Jauktajā korī parasti ir četras balsu grupas.
Dziedātāju balsu iedalījums:
| Balsis | Sieviešu | Vīriešu |
| Augstās | soprāns | tenors |
| Zemās | alts | bass |
Dziesmu svētki Latvijā parasti notiek Rīgā reizi piecos gados, jūnijā vai jūlijā.
Dziesmu lielkoncerti notiek Mežaparka Lielajā estrādē. Skaties fragmentu no Dziesmu svētku lielkoncerta Mežaparka Lielajā estrādē!
Dziesmu svētku norise visās Baltijās valstīs ir līdzīga – vienas vasaras nedēļas ietvaros notiek koncerti un dalībnieku parādes gājiens tautastērpos.
Dziesmu svētku gājiens Igaunijā
Baltijas valstīs kordziedāšanas tradīcija ir līdzīga. Dziedāšanas un tautastērpa loma Baltijas valstīs ir daudz spēcīgāka nekā kopumā Ziemeļvalstīs.
Ziemeļvalstu vidū ar senām un ilglaicīgām kordziedāšanas tradīcijām izceļas Zviedrija. Pētījumi rāda, ka 10 procentu Zviedrijas iedzīvotāju dzied kādā korī. Ziemeļvalstīs dziesmu svētki notiek atšķīrīgi - kā regulāri lielāki festivāli, kordziedāšanai veltīti pasākumi vai neregulāri svētki.
Līdzīgi kā Latvijā, arī citās valstīs vairums kora dalībnieku dziedāt uzsāk jau bērnībā vai jaunībā, apgūstot dziedātprasmi vispārizglītojošā skolā vai mūzikas skolā.
Visu valstu kordziedāšanas tradīcijas ir grūti salīdzināmas, jo katrā valstī koru kustību iespaido konkrētās valsts apstākļi, darbības atšķirības, iespējas un ieradumi.
Visu valstu kordziedāšanas kustības kopējās iezīmes ir dziedāšanas procesā dalībnieku gūtais emocionālais pārdzīvojums, ģimenes tradīciju turpinājums un iespēja būt piederīgiem vienotā kopienā.
Atsauce:
https://unesco.lv/lv, Kultūra, Nemateriālais kultūras mantojums
https://enciklopedija.lv, Nacionālā enciklopēdija, Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki
https://kulturaskanons.lv, Dziesmu svētki
https://www.lsm.lv, Ziemeļvalstu dziesmu svētki
https://academia.lndb.lv, Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku dalībnieku ekspresinterviju analīze
Attēls "Dziesmu svētku gājiens Igaunijā" - Katiekk / Shutterstock.com