Klasiķis ir mākslinieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par nozīmīgu kultūras daļu.
Jāzeps Vītols (1863 - 1948)
Viens no latviešu nacionālās mūzikas klasiķiem:
- latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējs;
- komponists, pianists;
- dziesmu svētku organizators, mūzikas organizāciju vadītājs;
- vairāku paaudžu latviešu un cittautu komponistu pedagogs;
- Pēterburgas konservatorijas mācībspēks;
- Latvijas konservatorijas (1919) dibinātājs, ilggadīgs vadītājs.
1991. gadā Latvijas konservatorija pārdēvēta par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA).
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ēka Rīgā
Skaties un uzzini par Jāzepa Vītola iespaidīgo personību Latvijas mūzikas vēsturē!
Jāzepa Vītola skaņdarbi:
- oriģināldziesmas koriem;
- kantātes un oratorijas;
- tautasdziesmu apdares balsij, klavierēm (200);
- solodziesmas;
- klavierskaņdarbi;
- simfoniskies skaņdarbi.
Jāzepa Vītola kora dziesma "Gaismas pils" ir J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas himna, Dziesmu svētku simbols. Kopš 1910. gada tā ir visvairāk reižu iekļautā dziesma Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā. To nedziedāja tikai Padomju Latvijas 1960., 1965. un 1977. gada dziesmusvētkos. Par Gaismas pili tiek saukta arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka Rīgā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka Rīgā
Klausies Jāzepa Vītola kora dziesmas "Gaismas pils" fragmentu!
Jurjānu Andrejs (Andrejs Jurjāns 1856-1922)
Viens no latviešu nacionālās mūzikas klasiķiem:
- latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējs;
- pirmo latviešu simfonisko skaņdarbu autors;
- komponists, pedagogs, ērģelnieks, mežradznieks;
- folklorists (apkopojis ar 2700 tautas melodiju, uzkrājis ap 5000 folkloras vienību);
- pirmais latviešu mūzikas folkloras pētītājs (zinātniskā publikācija 6 burtnīcās "Latvju tautas mūzikas materiāli";
- dziesmu svētku virsdiriģents, mūzikas dzīves organizētājs, vadītājs, iedvesmotājs;
- izveidojis “Mežragu kvartetu”, kurā darbojās četri brāļi Jurjāni.
Jurjānu Andreja skaņdarbi:
- oriģināldziesmas koriem;
- tautasdziesmu apdares koriem (ap 100);
- kantātes;
- simfoniskies skaņdarbi - simfoniskā svīta "Latvju dejas"; "Dziesmu svētku maršs" u.c.
Svīta (franču valodā - virkne, rinda, secība) ir mūzikas forma, kas sastāv no četriem vai vairākiem patstāvīgiem skaņdarbiem.
Klausies Jurjānu Andreja simfoniskās svītas "Dziesmu svētku maršs" fragmentu!
Atsauce:
https://www.vardnica.lv, Svešvārdu vārdnīca
https://www.mk.gov.lv/lv/simtgade Ministru kabinets, Simtgade, Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos
https://www.lmic.lv, Latvijas mūzikas informācijas centrs Jāzeps Vītols; Jurjānu Andrejs
https://enciklopedija.lv, Nacionālā enciklopēdija, Jāzeps Vītols; Jurjānu Andrejs
https://www.jvlma.lv, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
https://www.youtube.com, Ar nošu lapu un makšķeri - Jāzepam Vītolam 150 (2013)
https://www.youtube.com, Jāzeps Vītols, Gaismas pils
https://www.youtube.com, Jurjānu Andrejs, Dziesmu svētku maršs"
Attēls: "Jāzeps Vītols" (12.09.2021), autors nezināms
Attēls: "Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ēka Rīgā" (12.09.2021), licenzēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons.
Attēls: https://enciklopedija.lv, Jurjānu Andrejs. Latvijas Nacionāla Enciklopēdija. 1910. gads. Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.