Lieldienas
Lieldienas ir pavasara saulgrieži, kad diena un nakts ir vienādā garumā.
Gaismas uzvaru pār tumsu svinēja trīs dienas. Dziedot dziesmas, ejot rotaļās, šūpojoties un kaujoties ar olām, latvieši centās palīdzēt zemei atmosties pēc garās ziemas un nodrošināt zemei auglību.
Jaunas meitas dziedāja arī rotāšanas dziesmas, kur labākās dziedātājas dziedāja vārdus, bet pārējās palīdzēja dziedāt "rotā".
Katru gadu augstā kalnā kāra šūpoles. Šūpošanās palīdzēja saulītei vieglāk uzkāpt debesu kalnā.
Ko es došu, ko es došu
Šūpolīšu kārējam?
Došu cimdus, došu zeķes,
Līdz zemei linu kreklu.
Jauka tradīcija bija olu krāsošana un vārīšana. Visbiežāk tās vārīja sīpolu mizās. Vēlāk notika olu ripināšana un olu kaujas.
Lieldienās ēda apaļus ēdienus, kas simbolizēja sauli: vārītas olas, zirņus, plāceņus un raušus.
Lieldienās augstu jāšūpojas, lai odi nekož.
Ja ar olām sitas Lieldienās, tad aug brangi zirgi.
Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.