Miķeļi
Miķeļi ir rudens saulgrieži, ko svin 29. septembrī, kad diena un nakts atkal ir vienādā garumā.
Rudens saulgriežiem bija vairāki nosaukumi - Miķeļa diena, Jumja diena un Apjumības.
Kad pabeigti visi pļaušanas darbi, tad pļāvējiem bija svarīgs uzdevums - Jumja dzīšana. Jumi ķēra saimnieki. Jumis bija auglības un svētības nesējs. Tāpēc Jumi vienmēr ar pēdējo labības vezumu pārveda mājās.
Ņem, bāliņ, sirmu zirgu,
Apjāj savu tīrumiņu,
Lai Jumīti tu saņemtu
Tīrumiņa maliņā.
Līdz Miķeļiem vajadzēja novākt izaudzēto ražu. Tad sāka svinēt Apjumības. Pirmās dienas svinības beidzās pie ugunskura. Tur dejoja un mielojās ar gaiļa gaļu. Otrās dienas svinībās saimniece cepa īpašu Jumja maizes klaipu. Mielasta laikā slavēja Miķeli un Jumi. Tiem par godu dziedāja dziesmas.
Kas godās Jumi - to Jumis godās.
Miķeļdienā nedrīkst neko no meža nest mājās, tad peles un žurkas nāk.
Līdz Miķeļiem jāpabeidz visi lauku darbi, jo tad ziemai vārti vaļā.