Ziemassvētki ir ziemas saulgrieži, ko svin no 20. līdz 23. decembrim, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā.
Ziemassvētkiem gatavojās laicīgi: sakopa sētu, pušķoja istabas ar puzuriem un saulītēm.
Ziemassvētkos pie galda sēdās deviņas reizes, katram ēdienam bija kāda īpaša nozīme. Liela ēšana svētkos nodrošināja lielu ražu. Galdā lika cūkas šņukuru, pupas, zirņus, putraimu desas, pīrāgus un raušus.
Bluķa māte bluķi vilka
Pašā bluķa vakarā;
Ja vilks bluķi trīsi reizes,
Nenāks mošķi šaizemē.
Ziemassvētku vakarā notika bluķa vilkšana un dedzināšana. Tradīcijai bija rituāla nozīme: uzskatīja, ka ar bluķi sadeg arī neveiksmes, ļaunumi un bēdas.
Ziemassvētkos bija tradīcija iet budēļos (ķekatās). Budēļu maskas attēloja dzīvniekus, cilvēkus, augus un pārdabīgas būtnes. Budēļi ar dziesmām un trokšņiem pievērsa sev uzmanību, vairoja auglību un bagātību.
Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
Ziemassvētku naktī vajaga ēst zirņus, tad būs pulka naudas.
Ziemassvētku rītā visi darbi tumsā jāpadara. Tad turpmāk visi darbi labi veiksies.