Jāņi
Jāņi ir vasaras saulgrieži, ko svin 23. jūnijā.
Jāņos ir gada visgarākā diena un visīsākā nakts.
Zāļu dienā vienmēr staigāja pa pļavām lasot Jāņu zāles, lai varētu sapīt vainagus, izpušķot mājas, durvis, logus, istabas, galdus, krēslus... Tā tika veicināta auglība un svētība.
Jāņa diena, Jāņa diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Pinam kroņus, cērtam zarus,
Pušķojam laidariņus,
Sienam sierus, cepam maizi,
Daram saldu alutiņu.
Saimnieces svētkiem cepa maizi, raušus, sēja sieru, bet saimnieki darīja alu. Jāņa bērniem pasniegtie ēdieni deva svētību pašiem devējiem.
Vakarā visi uzvilka svētku drēbes un uzlika galvās vainagus. Paņēma saplūktās Jāņu zāles un gāja apsveikt saimniekus - Jāņu tēvu un Jāņu māti.
Pēc mielasta sākās aplīgošana, kad dziedāja piemērotas Jāņu dziesmas.
Kalnu galos iededza jāņugunis. Līgošana turpinājās visu nakti. Interesanta bija arī lēkšana pāri ugunskuram (ievērojot drošības noteikumus un tikai pieaugušo klātbūtnē!). Tie, kas nomodā pavadījuši visu Jāņu nakti, ieguva labu veselību un modrību nākamajam gadam.
Jāņu vakarā salasītās zāles der visām slimībām.
Jāņu nakti nedrīkst gulēt, jo tad guļ visu gadu.
Kad Jāņa rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists.