Aizvēsturisko laikmetu cilvēki Eiropā
Pirmās cilvēkveidīgās būtnes Eiropā ienāca apmēram pirms 1 milj. gadu.
Svarīgi!
Zinātnieku pētījumi rāda, ka cilvēku vissenākā attīstība noritējusi noteiktā zemeslodes vietā. Senāko cilvēkveidīgo būtņu kaulu atliekas un viņu darinātie darbarīki atrasti Āfrikā. Tādējādi tieši Āfrika uzlūkojama par cilvēkveidīgo būtņu rašanās un senākās attīstības vietu.
Mūsdienu cilvēka izplatība pasaulē
Mūsdienu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī Zviedrijas teritorija bija neapdzīvojama, jo to gandrīz vienmēr klāja ledus.
Ledājs 9. gt. p.m.ē.
Apmēram pirms 16 000 gadu ledus sega Eiropas ziemeļdaļā sāka kust. Ledāji izzuda, un pamazām iezīmējās tagadējo jūru, upju un ezeru krasti. Ir zināms, ka vēlā paleolīta beigās cilvēku apmetnes atradās pie lielākajām upēm – Elbas, Oderas, Vislas, Nemunas un Propetes.
Vispirms ledājs atkāpās no tagadējās Lietuvas dienvidaustrumu un dienvidu daļas, tad no ledāja atbrīvojās tagadējā Latvijas teritorija, bet ziemeļrietumu Igaunija – tikai 9. gt. p.m.ē. No ledāja brīvajās teritorijās pakāpeniski sāka parādīties pirmie augi – ķērpji, pundurbērzi, polārie kārkli. Dzīvnieku pasauli pārstāvēja ziemeļbrieži un citi tundras iemītnieki, arī mamuti, kas leduslaikmeta beigās izmira. Klimatam kļūstot siltākam, mainījās augu un dzīvnieku valsts. Šajā laikā cilvēkiem iztiku nodrošināja medības, zveja un savvaļas augu vākšana.
Svarīgi!
Mūsdienu Baltijas valstu teritorijā pirmie cilvēki varēja apmesties tikai pēc ledus laikmeta beigām.