2. Musulmaņu dzīvesveids

Gaļai, ko ēd musulmaņi, jābūt īpaši sagatavotai. Dzīvnieku nokaujot, jāpiesauc Allāha vārds un asinīm jāļauj notecēt, jo tās tiek uzskatītas  par nešķīstām. Musulmaņi neēd cūkgaļu. Musulmaņiem ir aizliegts dzert alkoholu.

 

Senatnē sabiedriskās dzīves noteicēji un virzītāji ne tikai musulmaņu zemēs, bet visā  Eiropā  parasti bija vīrieši, turklāt neliela ietekmīgākā to daļa. Vēl 19. gs.beigās – 20. gs. sākumā sievietes Eiropā bija spiestas cīnīties par savām tiesībām. Tāpēc nav pamata no šodienas eiropeiskās pozīcijas kritizēt citas kultūras dzīves formas.

 
Musulmaņu sabiedrībās, sevišķi tajās, kur valda visai arhaiski uzskati, gan to rašanās sākumā, gan joprojām uzskats par vīrieša noteicošo lomu ir saglabājies.

 
Musulmaņu sabiedrībā pieņemts, ka vīrietis var atļauties ģimeni tad, ja spēj nodrošināt to, sievas pienākums nav strādāt algotu darbu un rūpēties par materiālo nodrošinājumu, - tas ir negods vīrietim, ja sieva spiesta strādāt; viņa ir atbildīga par mājas dzīvi un bērnu audzināšanu.

 
Tā kā lielā mērā sabiedrības attieksmi noteica (un zināmā mērā nosaka joprojām) materiālā labklājība, tad tie vīrieši, kuri varēja atļauties, precēja vairākas sievas – savas materiālās labklājības apliecinājumu. Islama izplatības sākumā pieļaujamais sievu skaits tika ierobežots ar četrām. Bet, protams, sevišķi turīgie un ietekmīgie vīrieši, vispirms - valdnieki varēja atļauties uzturēt harēmus – noslēgtas telpas savās pilīs, kur uzturējās viņu sievas, kuru mēdza būt arī daudz vairāk nekā četras.

 

Attēlā: Osmaņu impērijas valdnieku harēms Topkapi pilī Stambulā Turcijā.
 
Mūsdienu musulmaņu pasaulē, tāpat kā attiecībā uz sieviešu apģērbu, arī attieksmi pret sievietēm nosaka daudzi faktori. Radikālās valstīs ar totalitāru režīmu, piemēram, sievietēm nav atļauts vadīt mašīnu, par šķietamu laulības pārkāpumu sievieti drīkst nomētāt ar akmeņiem utt. Bet citās islāma valstīs, tāpat kā modernajās sabiedrībās, sievietes strādā birojos un darbojas politikā.

 
Šajā jautājumā, tāpat kā jebkurā citā, nav viena veida atbildes – valstis un vides ir atšķirīgas. Islāma reliģija pēc būtības nav vairāk diskriminējoša pret sievietēm kā daudzas citas reliģijas.

 

Attēlā: Islāma valsts Turcijas sievietes demonstrācijā Stambulā. Attēlā redzams, ka sievietes ir sociāli aktīvas, viņu ģērbšanās stils – dažāds.

Par džihādu musulmaņi uzskata cilvēka iekšējo cīņu pašam ar sevi, lai dzīvotu pareizi. Daudziem musulmaņiem džihāds nozīmē svētu pienākumu censties pievērst citus islāmam. Viņi uzskata, ka pasaulē jābūt vienai – islāma valstij. Mūsdienās kaujinieciski noskaņotie musulmaņi jeb radikālie fundamentālisti izmanto džihāda ideju, lai attaisnotu cilvēku nogalināšanu terora aktos.

 

 

Musulmaņu simbols. Tiek uzskatīts, ka šādi simboli bija debesīs Ramadāna mēnesī, kad Allāhs sarunājās ar Muhamedu.