4. Arābu kultūra

Tā bija lielvalsts ar augstu kultūru un plašu tirdzniecību. Nākamajos gadsimtos islāma pasaule piedzīvoja ievērojamu zinātnes uzplaukumu. Arābi mantoja zināšanas un prasmes, kas iepriekšējos gadsimtos bija krājušās Senajā Grieķijā, Senajā Romā, Persijā, Indijā un Tuvajos Austrumos. Tirdzniecības ceļojumos un iekarojumu laikā musulmaņi aizguva antīkās pasaules idejas un izgudrojumus, kas bija saglabājušies Konstantinopolē Bizantijā. Ceļotāji no musulmaņu zemēm, piemēram, no Spānijas, atveda šīs zināšanas atpakaļ uz kristīgo Eiropu.

 
Halifi atbalstīja zinātni un kultūru, viņi veicināja un finansēja antīkās kultūras izcilāko darbu tulkošanu arābu valodā. Tie nonāca Bagdādes, Damaskas un citu arābu kultūras centru bibliotēkās. Mūsdienās cilvēki lieto daudzus vārdus, kuri nākuši no tā tālā laika, kad arābi valdīja lielā daļā civilizētās pasaules.

 

No arābu valodas vai ar tās starpniecību no persiešu un indiešu valodas aizgūtie vārdi:
Admirālis, algebra, aprikoze, bazārs, benzīns, cukurs, čeks, dīvāns, gāze, ķīmija, ģitāra, ingvers, kafija, laka, limonāde, marcipāns, matracis, roze, safrāns, sandale, sīrups, soda, spināti, šalle, tarifs, zenīts.

 

Par ievērojamiem atzīstami arī islāma pasaules zinātnieku sasniegumi optikā, ķīmijā un matemātikā. Musulmaņu fiziķi lika pamatus optikai kā zinātnes nozarei un izdarīja virkni nozīmīgu atklājumu, kas saistās ar palielināmā stikla darbības principu.

 

Islāma ķīmija izauga no hellēnisma grieķu dibinātās alķīmijas. Musulmaņu zinātnieku izdarīto eksperimentu rezultātā tika atklātas daudzas un dažādas vielas un savienojumi, tostarp ogļskābā soda, alauns, boraks, sudraba nitrāts, salpetris, kā arī slāpekļskābe un sērskābe.

 

Par musulmaņu matemātiķu lielāko sasniegumu uzskatāma ģeometrijas apvienošana ar indusu skaitļu zinātni. No Indijas kolēģiem patapinājuši to, ko rietumnieki dēvē par “arābu cipariem”, tostarp arī nulles jēdzienu. Islāma matemātiķi spēja izveidot decimālajā sistēmā balstītu aritmētiku un daudz ko paveica arī algebrā.

 

Musulmaņu matemātiķi apkopoja un padziļināja zināšanas visās tajās matemātikas nozarēs, kuras vēlāk tālāk attīstīja kristīgie Rietumi.

 

Islāma arhitektūras paraugi nebūt nebija tikai mošejas vien. Tika celtas arī pilis, skolas, bibliotēkas, privātās rezidences un slimnīcas. 

 

 

 

Kā dekorācija plaši tika izmantots akmenī cirsts ornaments, baltmelns svītrveida krāsojums, mozaīka un arābu raksts. 

Pie musulmaņu mākslām jāmin arī krāšņu paklāju, zīda un brokāta audumu, kā arī gobelēna aušana, lielisku ādas izstrādājumu izgatavošana, metāla priekšmetu inkrustācija, stikla emaljēšana un keramikas apgleznošana.

Vislielākā islāma civilizācijas nozīme Rietumu pasaules vēsturē saistās ar faktu, ka tā bija vienkārši varena sāncense un tādējādi izrādījās spēcīgs dzinulis. Bizantijas civilizācija tādai lomai nederēja, jo kristīgajiem Rietumiem bija pārāk tuva un pārāk vāja radiniece. Rietumnieki Bizantijas grieķus parasti uzskatīja par zemākstāvošiem ļautiņiem, savukārt musulmaņus viņi mēdza cienīt un no tiem baidījās. Patiesībā tam bija zināms pamats, jo savā zenītā islāma civilizācija neapšaubāmi bija viena no visu laiku dižākajām kultūrām. Neraugoties uz visai vājo organizāciju, tai ar reliģijas un sabiedrisko institūtu palīdzību izdevās apvienot tik atšķirīgas tautas kā arābi, persieši, turki, dažādas afrikāņu ciltis un indusi. Musulmanisma raksturīgākā iezīme bija saliedēta daudzveidība.