Senā Grieķija un Senā Roma veidoja antīko civilizāciju.
Mēs, 21. gadsimta eiropieši – esam romiešiem pateicīgi par daudzām gudrībām:
- latīņu alfabētu,
- likumiem,
- jaunā gada sākumu 1.janvārī,
- ūdensvadu,
- daudzdzīvokļu ēkām,
- prasmi būvēt ceļus,
- cirka izrādēm,
- politisko partiju cīņām.
Apenīnu pussala bija apdzīvota jau tālā senatnē. 2. gt. beigās p.m.ē. pa sauszemi pussalā ieradās savstarpēji radniecīgas indoeiropiešu ciltis, ko apzīmē ar nosaukumu – senitāļi jeb itāliki. Vēlāk šis apzīmējums tika attiecināts uz visiem Apenīnu pussalas iedzīvotājiem, bet viņu apdzīvoto teritoriju sāka dēvēt par Itāliju.
Viena itāliku cilts – latīņi – apmetās uz dzīvi Tibras upes lejtecē, kur 753. g. p.m.ē. tika dibināta Roma.
Ar laiku romieši sāka iekarot kaimiņu zemes. 3.gs. beigās p.m.ē. jau visa Apenīnu pussala bija Romas varā. Pēc tam Roma pakļāva Vidusjūras austrumu daļas valstis. Veiksme karos un tajos gūtais laupījums nostiprināja romiešu pārliecību, ka viņu uzdevums ir iekarot citas zemes un valdīt pār pasauli. No pakļautajām teritorijā Romā ieplūda dažādas preces un nodevas, kā arī vergi, kuru darbu izmantoja visās saimniecības nozarēs. Romas impērija balstījās uz labu valsts pārvaldes organizāciju. Pilsētas visās valsts daļās cēla pēc vienāda plāna. Akmeņiem klāts ceļu tīkls lielākās apdzīvotās vietas savienoja ar Romu. Tāpēc radies teiciens: „Visi ceļi ved uz Romu”.
Vairākus gadsimtus Roma bija lielākā impērija pasaulē. Tās robežas sniedzās no Ēģiptes tuksnešiem līdz Britānijai, no Spānijas līdz Donavai. Kopš 3. gs. Romai bija arvien grūtāk nosargāt valsts robežas pret ģermāņu tautu iebrukumiem.
395. g. imperators Teodorijs bija spiests sadalīt impēriju 2 daļās.
Svarīgi!
Rietumromas impēriju 476. gadā iekaroja barbaru ciltis. Austrumroma jeb Bizantija turpināja pastāvēt līdz 1453.gadam.
Sudraba monētas 3. gs. p.m.ē.
Arī Latvijas teritorijā atrastas vairāk nekā 400 romiešu monētas. Tās parasti iemainīja pret dzintaru, mājlopu un kažokzvēru ādām, vasku vai medu.