2. Maiji

Šajā reģionā pirmās Maiju civilizācijas liecības sāk parādīties ap 1000. gadu p.m.ē., taču šis reģions bija apdzīvots jau daudz agrāk, un specifiskas Maiju kultūras rašanās laiks vēl nav skaidri noteikts.

 

Maiju civilizācijas izplatība apzīmēta ar sarkano līniju.

 

Maiji bija ievērojami ar saviem sasniegumiem dažādās zinātņu nozarēs, arhitektūrā un mākslā.

 

Maijiem bija diezgan sarežģīti ģeogrāfiskie apstākļi - ilgas lietavas, kas mijās ar pusgada sausuma periodiem, dedzinoša saule, stāvi kalni.

 

 

 

Maiju atsevišķo pilsētvalstiņu pārvaldē atradās viens cilvēks, kas apvienoja sevī gan laicīgo, gan arī reliģisko varu.

 

Nozīmīgākās maiju pilsētas: Čičenica, Koba, Kopana, Kalakmula, Palenke, Tikala, Ušmala.

 

Ušmalas drupas Jukatanas štatā.

 

Maiju sabiedrībā pastāvēja arī aristokrātija, kas bija diezgan mazs slānis un kas nestrādāja fizisku darbu.

 

 

 

Vienkāršie cilvēki nodarbojās arī ar zvejniecību un medniecību, tādējādi papildinot savus pārtikas krājumus, jo apmēram divas trešdaļas no izaudzētā tiem vajadzējis atdot nodevās.

 

Izglītību galvenokārt ieguva tikai aristokrātu bērni, lai tie varētu aizvietot savus vecākus priesteru, pētnieku u.c. amatos. Galvenais, kam skolā tika pievērsta uzmanība, bija astronomija un astroloģija. Mācīta tika arī rakstīt un lasīt prasme, matemātika u.c. priekšmeti. Tomēr ne visu noteica aristokrātiskā izcelsme, ievērojama nozīme bija arī prāta spējām un talantam, arī tādā gadījumā varēja nokļūt labākā sociālā stāvoklī.

 

Maijiem bija sarežģīts dievu un dievību panteons (dievu un dievību sakopojums), kas pārvaldīja debesu valstību un arī ietekmēja visas norises, kas bija uz zemes. Dievības bija dažādas: nāves, kara, uguns, zvaigžņu un citas.

Pastāvēja arī ļaunie spēki, kuri bija jāpielabina. Parasti ar ļaunuma vārdu saistījās dievs Teskatlipoks, kura pārvaldībā atradās dažādas dabas stihijas un citas nelaimes.

 

Priesteriem vajadzējis izzināt, kā pielabināt dievības, kā izzināt dažādas likumsakarības, kuras atklājot, varētu pareģot pārmaiņas, palīdzēt paši sev ar dažādiem rituāliem.

 

Maijiem pastāvēja savas rakstības zīmes, bet spāņu iekarotāji, uzskatot tās par sātana zīmēm, iznīcināja. Tie atrada daudz grāmatu, kuras sadedzināja. Līdz mūsu dienām ir saglabājušās tikai 3 - 4 grāmatas maiju rakstībā, bet ir saglabājušies arī dažādi uzraksti uz stēlām un tempļu sienām. Maiji esot sīki pierakstījuši savu vēsturi.

 

Drēzdenes kodekss. Maiju rakstības paraugs.

 

1. solārais (saules) (360 dienas plus 5 liekās, kas sadalījās 18 mēnešos pa 20 dienām katrā);
2. rituālais (260 dienas, kas sadalījās 13 mēnešos pa 20 dienām katrā).

Tempļi sākumā bija domāti kā reliģiskie kulta centri, tomēr tos nekad necēla vienu - tie saistījās ar veselu būvju kompleksu. Blakus templim atradās valdnieka (priestera) rezidence.

 

Māju novietojumam nav strikta plānojuma, tomēr senie arhitekti mācējuši lieliski izveidot pilsētas ansambli, izmantojot dabīgo reljefu.

 

Maiju templis Palenkē.

 

Maiji cēla arī ceļu, pa kuriem ierasties svētceļniekiem, jo ne ratus, ne arī kādus citus pārvietošanās līdzekļus pa ceļiem senie maiji nepazina. Pārsteidzoši ir tas, kā senie maiji spējuši uzcelt tik iespaidīgas celtnes bez nopietniem darba rīkiem un papildierīcēm, visu paveicot tikai ar fizisku darbu.

 
Katras jaunas mājas tapšana tika rūpīgi saskaņota ar kalendāru, tā noteiktajiem termiņiem. Kā apliecinājums tam ir piramīdu būve - piramīdas tika būvētas viena otrai apkārt strikti pēc kalendāra noteiktā grafika.

 
Klasiskajā periodā tika būvētas stēlas. Lielākās no tām varēja pat sasniegt 4 metru augstumu.

Pārsteidzoši, ka krāšņās pilsētas tika pamestas, ko varētu izskaidrot ar izdzīvošanas grūtībām, kaut gan ir izteiktas visdažādākās versijas: epidēmijas, masu nemieri u.c. 

Tolteki neiznīcināja maiju kultūru, bet tieši otrādi - pārņēma maiju rakstību un valodu, papildināja maiju dievu panteonu ar savējiem dieviem. Šis periods spilgti atklājas arhitektūrā un mākslā: rotājumos parādās jauni elementi: lietus dieva tēli u.c.