4. Ēģiptes civilizācijas atklāšana

Ilgu laiku eiropiešiem Ēģipte bija aizmirsta un nezināma civilizācija.

 

Ēģipti no jauna atklāja Napoleona laikā. Ēģiptes civilizācijas pētniecība – eģiptoloģija – aizsākās 1798. gadā, kad, Napoleons, dodoties uz Ēģipti, paņēma līdzi vēstures pētniekus, lai eiropieši uzzinātu ko vairāk par vareno civilizāciju.

 

Mūsdienās Senās Ēģiptes vēstures pētnieki - eģiptologi, savos pētījumos izmanto arheoloģiju, laboratorijās veiktus pētījumus un zemūdens arheoloģiju.

 

Ēģiptiešu skulptūra jūras dibenā

 

Mūmijas pētīšana, izmantojot modernu medicīnas aparatūru

 

Valoda, kurā rakstīja un runāja senie ēģiptieši, vēlāk tika aizmirsta. Neviens nevarēja izlasīt seno ēģiptiešu pierakstus. 19. gs. sākumā uz Eiropu atveda akmeni, kas 1799. gadā Napoleona ekspedīcijas laikā bija atrasts Ēģiptes pilsētā Rozetā. Akmenī bija iecirsts teksts ar hieroglifiem, pēc tam zemāk jaunākā ēģiptiešu rakstībā (dēmotiskais raksts), tad grieķu valodā.

 

 

Valdnieka vārda „Ptolemajs” izceltā rakstība grieķu valodā un hieroglifu salīdzināšana ļāva atšifrēt seno ēģiptiešu rakstību.

Viņš kļuva par nacionālo varoni. Vēl 20. gs.sākumā viņa attēls greznoja šokolādes iesaiņojumu.

1922. gadā Valdnieku ielejā arheologi atklāja vēl neviena neuzietās un neizlaupītas valdnieka kapenes. Tā bija sensācija. Attēlā redzams, kā zinātnieks atbrīvo faraona Tutanhamona zelta iekšējo zārku no daudzām ar smaržvielām un sveķiem piesūcinātajām ietinuma kārtām.

 

 

Faraona kapenes bija dārgumu pārpilnas. Arheologi tajās atrada apmēram 1700 priekšmetu – skulptūras, mēbeles un dārglietas. Mūsdienās daļu no tiem var aplūkot Ēģiptes Nacionālajā muzejā Kairā. Uz greznā melnkoka troņa atzveltnes attēlots faraons Tutanhamons un viņa sieva Anhesanamona. Abus apspīd Saules dieva Atona staru rokas.

 

2006. gadā Latvijas zinātnieki nonāca pie pasaules mēroga atklājuma, uzzinot Džosera piramīdas galvenās ieejas atrašanās vietu. Šogad viņiem izdevies iet vēl soli tālāk – atrast vēl vienu ieeju, pierādot, ka piramīda nebija veidota tikai vienam valdniekam. Latvijas zinātnieku pētījumi atklāja, ka daudzi līdzšinējie priekšstati par pasaulē pirmo piramīdu neatbilst patiesībai. Atklājumi pierāda, ka piramīdā atdusas arī citas svarīgas tā laika personas. Ekspedīcijas vadītājs Bruno Deslandes uzskata, ka piramīdā varētu būt apbedīti Džosera brālis, meitas vai arī piramīdas arhitekts Imhoteps. Uz sienas, ko iepriekš apslēpušas zilganas fajansa flīzes, ekspedīcijas laikā zinātnieki atklājuši 27 hieroglifu nospiedumus. Savukārt radiolokācijas pētījumos uzstādīts pat savdabīgs pasaules rekords – pētījumus, kuros izmantotas Latvijā radītas iekārtas, izdevies veikt izpēti pat 75 m dziļumā, lai gan tradicionāli šādu pētījumu maksimālais dziļums ir ap 20 m.