Mongoļi bija stepju klejotāju lopkopju cilts, kas dzīvoja Tālajos Austrumos tagadējās Burjatijas un Mongolijas teritorijā pie Ķīnas. Daudzviet mongoļus dēvēja par tatāriem, kas tolaik bija viena no mongoļu ciltīm.
Mongoļu dzīvesveidu un nodarbošanos noteica dabas apstākļi. Viņu pārvietojamos mājokļus sauca par jurtām. Tās izgatavoja, vieglam koka karkasam pāri pārvelkot filca pārklājumu. Mongoļi audzēja aitas, kazas un zirgus, bet iztikai nepieciešamos rīsus un graudus ieveda no citurienes.
Jurta mūsdienu Mongolijā
1206. gadā mongoļu cilšu vecākie lielajā apspriedē jeb kurultajā pasludināja Temudžinu par vienotās mongoļi tautas valdnieku. Mongoļi valdnieku dēvēja par lielhanu.
Vēlāk viņš pieņēma Čingishana vārdu, kas nozīmē „visvarenais valdnieks”. Lai izveidotu varenu valsti, Čingishans sakoncentrēja savās rokās valsts pārvaldi, pasludināja zemes un ganības par lielhana īpašumu. Impērija tika sadalīta četrās daļās – ulusos, kurus pārvaldīja Čingishana dēli. Par Mongoļu valsts galvaspilsētu kļuva Karakoruma.
Čingishans
Mongoļi, būdami klejotāji, gada lielāko daļu pavadīja zirga mugurā, tāpēc bija veikli jātnieki un mācēja labi rīkoties ar ieročiem. Šīs iemaņas ļāva izveidot spēcīgu kavalēriju. Mongoļu karavīra galvenais ierocis bija loks ar bultām. Prasmīgs karavīrs varēja raidīt bultu mērķi pat no 600 metru attāluma. Katram karotājam bultu makstī bija jāatrodas 60 bultām – 30 bija vienkāršās, bet 30 – smagās bultas, kuras, izšautas no dažu simtu metru attāluma, varēja izurbties cauri ienaidnieka bruņām. Bez viegli bruņotajiem jātniekiem mongoļu karaspēkā bija arī bruņās tērptu smagi bruņotu jātnieku daļas. Viņu bruņojumā ietilpa zobeni, šķēpi un cirvji, ko izmantoja tuvcīņā. Mongoļi mācījās kara prasmi no pakļautajām tautām. Piemēram, pēc Ķīnas iekarošanas mongoļu bruņojumā parādījās mūru dragājamās mašīnas, aplenkuma kāpnes un metāla plākšņu bruņutērpi. Mongoļu karaspēks bija organizēts vienībās pa desmit tūkstošiem karavīru, kuri tālāk dalījās tūkstošos un desmitos. Disciplīna mongoļu karaspēkā bija balstīta uz bailēm, jo par karavīra bēgšanu no kaujas lauka sodīja visu vienību.
Mongoļu impērijas ekspansija un sadalīšana
Iekarošanas karus Čingishans iesāka ar uzbrukumu kaimiņu zemēm. 1211. gadus lielā mongoļu armija iebruka Ķīnas ziemeļos un uzsāka piecus gadus ilgo karu pret Ķīnu. Panākumus nodrošināja gudri izvēlētā kara taktika. Ķīniešu nocietinājumus mongoļi veikli apgāja. Speciālas izlūku vienības ziņoja par ienaidnieka karaspēka lielumu un to, kā nocietinātas pilsētas. Iesākot kādas vietas iekarošanu, bieži vien mazākas mongoļu vienības veica viltus uzbrukumus, tad it kā atkāpās un ievilināja pretinieku iepriekš izveidotā slazdā. Pēc Ķīnas un vēlāk Korejas iekarošanas mongoļi savus uzbrukumus vērsa pret Horezmas, Persijas valstīm Centrālāzijā un Aizkaukāza tautām. Čingishana mazdēls hans Batijs pakļāva Krievzemes kņazistes un uzbruka citām Eiropas valstīm.
Iekarotās valstis bija spiesta atzīst lielhana varu un regulāri maksāt nodevas. Laika gaitā milzīgā impērija sadalījās patstāvīgās valstīs, kuras sauca par hanistēm, ordām vai emirātiem. 14. gs. beigās Čingishana impēriju centās atjaunot Timurs jeb Tamerlans.
Svarīgi!
Iekarojumu ceļā izveidotā impērija kļuva par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē – tā bija apmēram divas reizes lielāka nekā Romas impērija un aptvēra plašas teritorijas no Ungārijas un Bulgārijas rietumos līdz pat Vjetnamai austrumos un Palestīnai dienvidos.
Franciskāņu mūks Johaness de Plano Karpini par mongoļu izskatu, sadzīvi un nodarbošanos (13. gs. vidus)
Maizes viņiem nav, tāpat nav arī zaļumu un dārzeņu, un nekā cita, izņemot gaļu, un arī to viņi ēd tik maz, ka citas tautas ar tik trūcīgu uzturu tikko spētu pārtikt.
Viņu vīrieši tikpat kā neko nedara, atskaitot bultu izgatavošanu un daļēju gādāšanu par ganāmpulkiem, bet viņi medī un vingrinās šaušanā. Viņi visi – kā lieli, tā mazi – ir lieliski strēlnieki, un viņu bērni jau no divu trīs gadu vecuma sāk jāt un noņemties ar zirgiem. Atbilstoši vecumam viņiem tiek doti loki, un viņi mācās raidīt bultas, jo viņi ir ļoti veikli un drošsirdīgi.
Meitenes un sievietes jāj ar zirgiem tikpat veikli kā vīrieši. Tāpat mēs redzējām viņas staigājam aizsargbruņās, ar lokiem...Visas sievietes valkā bikses, un dažas arī šauj kā vīrieši.
Atsauce:
http://baltictravelnews.com/images/NedzesamaFotoMape/20080718-Jurtas.jpg
http://www.planet-x.net.ua/img/chingishan26.jpg
http://www.planet-x.net.ua/img/chingishan26.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Mongol_Empire_map.gif