Kad spāņi un portugāļi ieradās Amerikas kontinentā, viņi neko nezināja par acteku un inku kultūrām, varenajām impērijām un bagātajām pilsētām.
Amerikas iedzīvotājus savukārt pārsteidza atbraucēju neparastais izskats – baltā ādas krāsa, ūsas un bārda, zirgi un šaujamieroči, kurus viņi nekad nebija redzējuši.
Spāņi
Pirmie eiropieši, kas sāka apgūt Amerikas kontinentu pēc K. Kolumba atklājumiem, bija spāņi.
Iekarotāji, kurus sauca par konkistadoriem (spāņu val. – iekarotāji, spāņu un portugāļu iekarotāji Vidusamerikā un Dienvidamerikā 15. gs. beigās un 16. gs. sākumā), tiecās iegūt acteku un inku bagātības, ekspluatēt (citus cilvēkus izmantot savā labā) Amerikas iedzīvotājus.
Spānieši organizēja ekspedīciju uz Meksiku, kuru vadīja muižnieks Ernans Kortess. Viņa vadībā bija ap 400 karavīru. Spāņu karavīri bija pārliecināti, ka Dievs tos atbalstīs, jo tie izplatīja kristīgo ticību indiāņu vidū. Savukārt iegūtās bagātības iekarotāju jeb konkistadoru izpratnē bija atalgojums par risku.
Ernans Kortess
Kortesam bija jāiekaro acteku valdnieka Montesuma II valsts. Tā kā acteki bija pakļāvuši indiāņu tautas, spānieši cerēja iegūt tos kā sabiedrotos. Tādi arī radās, kas cerēja ar Kortesa palīdzību atbrīvoties no acteku varas. Apjukušais Montesuma II laipni uzņēma Kortesu, kurš ar veiksmīgu diplomātiju piespieda Montesumu izpildīt viņu pavēles.
Kad spānieši sāka laupīt, notika acteku sacelšanās. Rezultātā Montesuma II gāja bojā. Jaunais acteku valdnieks Kvautemoks mēģināja organizēt pretestību, bet neveiksmīgi. 1521. g. Meksika nonāca Spānijas varā.
1532. gadā Peru ieradās Fransisko Pisarro.
Fransisko Pisarro bija otrs ievērojamākais konkistadoru vadonis, kura vadībā tika iekarota Inku impērija Peru.
Īsā laikā tika izpostīta acteku un inku pasaule, sagrautas impērijas un nogalināti iedzīvotāji. Jaunatklātās zemes uz vairākiem gadsimtiem kļuva par Spānijas kolonijām.
Portugāļi
Portugāle nostiprinājās Indijas, Arābijas, Austrumāfrikas piekrastes izdevīgākajos punktos un uzcēla tur cietokšņus. Virzoties tālāk uz Austrumiem, portugāļi sasniedza Ķīnu un Japānu, no kurienes uz Eiropu veda tēju, zīdu, porcelānu un citas koloniālpreces (preces, ko Eiropā ieveda no kolonijām). Kad 1500. gadā Pedru Kabrals, ceļojot uz Indiju, nejauši atklāja Brazīliju, viņš pasludināja to par Portugāles īpašumu, taču pirmie kolonizatori tur ieradās tikai 1530. gadā.
Pedro Kabrals
Trīs gadsimtus Brazīlija bija portugāļu vislielākā pakļautā teritorija.
Šajā laikā Brazīliju apdzīvoja aptuveni divi miljoni indiāņu. Daudzi no viņiem gāja bojā karos un no slimībām vai arī bija spiesti pārcelties uz dzīvi meža biezokņos. Indiāņi kļuva par vergiem.
Portugāļi ierīkoja plantācijas cukurbiešu, kafijkoku, kakaokoku un kokvilnas audzēšanai un darbam plantācijās ieveda apmēram četrus miljonus vergu no Āfrikas.
Portugāle kļuva par impēriju, kura savu ekonomiku balstīja galvenokārt uz tirdzniecību ar kolonijām.
Svarīgi!
Jaunajos laikos vārds "kolonija" ieguva jaunu nozīmi – par kolonijām sāka saukt iekarotu, pakļautu zemi, bet valsti, kas pakļāvusi sev citu zemi, - par metropoli.
Pirmajiem kolonizatoriem – spāņiem un portugāļiem drīz sekoja arī citi – franči, angļi, holandieši. Atklājumi un jaunu zemju pakļaušana turpinājās.
Afrikāņu atmiņas par balto cilvēku ierašanos Kongo
Mūsu tēvi dzīvoja pārtikušā upes ielejā. Viņiem bija lopi un laukos izaudzētais, viņiem bija sāls ieguves bedres un banānu koku. Pēkšņi viņi ieraudzīja jūrā lielu kuģi. Tam bija baltas buras, kuras mirgoja kā naža asmens. Balti vīri iznāca no ūdens, tie runāja tā, ka neviens neko nesaprata. Mūsu senči baidījās no tiem, viņi teica: tie ir vumbi, gari, kas atgriežas uz zemes. Viņi tos aizdzina atpakaļ jūrā. Bet vumbi spļāva ar pērkona dārdieniem uguni. Daudzi cilvēki tika nogalināti. Mūsu senči bēga. Kopš tā laika līdz pat šai dienai baltie mums neko citu nav atnesuši kā vien karu un postu.