Daudzus gadsimtus pirms Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem antīkajā senatnē un viduslaikos cilvēki devās karagājienos, tirgojās, ceļoja un iepazina tālas zemes un tautas. Priekšstatus ģeogrāfijā, astronomijā un matemātikā papildināja atklājumi. Taču daudzi no tiem nebija plaši zināmi vai laika gaitā tika aizmirsti. Tāpēc bieži vien gadījās, ka 15. – 16. gadsimtā ceļotāji devās pa sen iemītām, bet aizmirstām pēdām.
Sengrieķu karte (7. gs. p.m.ē.)
Cilvēku priekšstati par pasauli viduslaikos
Viduslaiku Kosmosa vidū atradās zeme, kas peld pasaules jūrā.
Pasaules vidū atrodas Jeruzaleme – divpadsmit vārtu debesu pilsētas atspulgs uz zemes. Tur savienojas, satiekas trīs pasaules daļas – Eiropa, Āfrika un Āzija. (...) Visnozīmīgākā vieta tika ierādīta Āzijai – ne tikai tās lieluma, bet arī lomas dēļ, kas tai bija svētajā vēsturē. Āzijā atradās gan paradīze, gan Sīnāja kalns, gan Svētā zeme ar Kristus ciešanu vēsturi.
(A. Rubenis. „Viduslaiku kultūra Eiropā” 1997.)
Eiropa ap 1120. gadu
Attēlā redzamā karte ir viens no pirmajiem eiropiešu mēģinājumiem attēlot pasauli viduslaikos. Tās sastādītājiem šķita, ka Eiropa un Āfrika aizņem katra ceturto daļu pasaules. bet visa pārējā pasaule ir Āzija.
Ptolemaja karte (2. gs. Mūsdienu rekonstrukcija)
Antīkais astronoms, matemātiķis un ģeogrāfs Klaudijs Ptolemajs sarakstīja traktātu par ģeogrāfiju, kurā apskatīja jautājumu, kā ar matemātisku aprēķinu palīdzību konstruēt ģeogrāfijas kartes.
Svarīgi!
Ptolemaja mācība, ka Zeme ir Visuma centrs, gandrīz 15 gadsimtus tika uzskatīta par neapgāžamu patiesību.
Seno laiku un viduslaiku ceļotājus nevar saukt par pētniekiem, jo viņu mērķis nebūt nebija zinātnisks – atklāt jaunas zemes, lai tās izpētītu, aprakstītu un iezīmētu kartē, iepazīt tālo zemju iedzīvotāju dzīvesveidu. Viņi devās jūrā, okeānos, lai atrastu jaunas, labākas vietas dzīvošanai. Cilvēki meklēja jaunas teritorijas ar labvēlīgāku klimatu un bagātīgiem dabas resursiem, lai apmestos tur uz dzīvi, tirgotos ar vietējiem iedzīvotājiem vai aplaupītu tos.
Atklājumus veica jūrasbraucēji no tām zemēm, kuras bija augstāk attīstītas, un centās rast savai attīstībai jaunas iespējas.
Arābu ģeogrāfu pasaules karte 12. gs.
Ķīniešu pasaules karte viduslaikos
Eiropiešu pasaules karte 13. gs.
Priekšstati par pasauli senajos laikos un viduslaikos
Babilonieši – ap 3800. g. p.m.ē. sastāda vissenākās kartes uz māla plāksnītēm.
Ēģiptieši – apceļo Nīlas vidusteces apgabalus, Vidusjūras austrumu piekrasti, Āfrikas austrumu daļu un Arābijas pussalu.
Feniķieši – 9. gs. p.m.ē. izpēta un kolonizē Vidusjūras un Melnās jūras piekrasti, 6. gs. p.m.ē. apbrauc apkārt Āfrikai, atklāj Madeiras un Kanāriju salas, kuģo pa Atlantijas okeānu līdz Britu salām.
Ēģiptieši – apceļo Nīlas vidusteces apgabalus, Vidusjūras austrumu piekrasti, Āfrikas austrumu daļu un Arābijas pussalu.
Feniķieši – 9. gs. p.m.ē. izpēta un kolonizē Vidusjūras un Melnās jūras piekrasti, 6. gs. p.m.ē. apbrauc apkārt Āfrikai, atklāj Madeiras un Kanāriju salas, kuģo pa Atlantijas okeānu līdz Britu salām.
Feniķiešu kuģis
Senie grieķi – ziņas par ceļojumiem mītos, Hērodota un Ksenofonta darbos. 4. gs. p.m.ē. Maķedonijas Aleksandrs savos karagājienos nonāk Vidusāzijā, Ēģiptē, līdz Indas upei. Ģeogrāfs Eratostens aprēķina zemeslodes apkārtmēru.
Ķīnieši 2. gs. p.m.ē., pārvadāja preces no Ķīnas un Indijas uz Vidusjūras piekrasti, iestaigā „Lielo zīda ceļu”.
Arābi, sākot ar 7. gs. iekaro zemes no Indas upes Austrumos līdz Pireneju pussalai un Gibraltāram rietumos, 8. gs. pēta Indijas okeāna rietumu daļu, pārņem kontrolē senos ķīniešu un eiropiešu tirdzniecības ceļus. Ievērojamākie pētnieki: Masūdī, Birunī, Idrīsī, Ibn Batūta.
Vikingi (normaņi) 8. – 11. gs. savos sirojumos apmeklēja Baltijas, Ziemeļjūras, Atlantijas okeāna austrumu piekrastes zemes, nonāk Vidusjūrā līdz Itālijai, kuģo pa Krievzemes upēm, līdz Bizantijai („ceļš no varjagiem uz grieķiem”), ap 980. g. sasniedza Grenlandes salu, ap 1000. gadu nonāk Ziemeļamerikas krastā (Vīnlandē).
Vikingu ceļojumi un atklājumi (800-1000)
Krusta karu laikā (11. – 13. gs.) Rietumeiropas valstu krustneši iepazīst Tuvos Austrumus.
Itālijas pilsētu Venēcijas, Dženovas, Pizas un Neapoles tirgotāji kopš 9. gs. dodas tālos braucienos. Venēcietis Marko Polo 13. gs. apceļo Ķīnu un citas Austrumu zemes.
  |
Marko Polo ceļojums (1271-1295)