Lidmašīna un lidaparāts - tanka un helikoptera priekšteči.
Ievērojamākais renesanses laikmeta itāliešu mākslinieka Leonardo da Vinči (1452-1519) nodarbojās ar dažādiem pētījumiem un izgudrojumiem. Viņš bija gleznotājs, dekorators un arhitekts, arī mūziķis un kara inženieris. Leonardo da Viņči studēja dabaszinātnes, veica eksperimentus, konstruēja dažādas ierīces un rakstīja zinātniskus sacerējumus. Viņam piederēja idejas par lidaparāta, zemūdenes un bruņumašīnas būvi, taču viņa dzīves laikā tās netika realizētas.
Attieksme pret izgudrojumiem viduslaikos
Viduslaikos (...) par vienīgo patieso Radītāju atzina nevis cilvēku, bet Dievu, ko uzskatīja par universālu amatnieku. Dievs – inženieris, konstruktors, mākslinieks, kas rada pasauli un cilvēku kā kaut ko jaunu, mērķtiecīgi organizētu. Cilvēkam radīt ir aizliegts; izgudrojums, kas nenāk no Dieva, ir burtiskā nozīmē „velns viņu zin kas”, t.i., tas, kas ir velna ziņā. No izgudrojumiem baidījās kā no kaut kā velnišķīga (...). Tas iedvesa pat mistiskas bailes: ilgu laiku nevienu kapteini nevarēja piespiest ņemt līdzi jūrā kompasu.
(A. Rubenis „Renesanses un reformācijas laika kultūra Eiropā” 2000)
(A. Rubenis „Renesanses un reformācijas laika kultūra Eiropā” 2000)
15. un 16. gadsimtā saimniecisko un ikdienas dzīvi pārvērta izgudrojumi, kas pavēra gluži jaunas iespējas. Cilvēki sāka:
- Izmantot dzirnavas dažādu ierīču darbināšanai,
- Ražot stiklu un spoguļus,
- Gatavot brilles un kabatas pulksteņus,
- Būvēt jauna tipa kuģus un aprīkot tos ar navigācijas ierīcēm,
- Ražot šaujampulveri, liet metāla lodes un lielgabalus,
- Iespiest grāmatas,
- Biežāk doties tālos ceļojumos.
Pirmais globuss. To 1492. gadā Nirnbergā (Vācijā) izgatavoja Martīns Behaims.
Priekšstati par Visumu
Priekšstati par Visumu, zemeslodes lielumu veidojušies jau senajā pasaulē.
Ģeocentriskais pasaules attēlojums. Šādi bija K. Ptolemaja priekšstati par pasauli 130. gadā
Antīkais astronoms, matemātiķis un ģeogrāfs Klaudijs Ptolemajs mūsu ēras otrajā gadsimtā uzskatīja, ka Visuma centrā atrodas Zeme, ap kuru griežas Saule un citas planētas. Tieši viņu viduslaikos un jauno laiku sākumā uzskatīja par galveno autoritāti astronomijā un ģeogrāfijā.
Taču jau 3. gs.p.m.ē. sengrieķu zinātnieks Aristarhs no Samas bija izteicis domu, ka Saule ir Visuma centrs un planētas griežas ap to.
Heliocentriskā sistēma. Tā atspoguļo poļu zinātnieka N. Kopernika 1506. gadā izdarītos atklājumus
Pie šādas atziņas 16. gs. nonāca arī Nikolajs Koperniks, kurš to izskaidroja savā darbā „Par debess sfēru griešanos”.
"Viņš apstādināja Sauli un iekustināja zemeslodi." - šāds uzraksts izkalts uz N. Kopernika pieminekļa.
N. Koperniks (1473-1543)
Izmantojot jauno izgudrojumu – teleskopu, itāļu astronoms Galileo Galilejs (1564-1642) pierādīja N. Kopernika mācības pareizību, taču baznīca un sabiedrība viņu par to nosodīja. Sarūgtinātais pētnieks esot teicis:
„Šī jaunā pieeja pret mani noskaņoja pat daudzus zinātniekus – it kā es pats savām rokām būtu izveidojis planētas debesīs, lai izjauktu dabas harmoniju un apstrīdētu zinātni.”
Ir acīmredzams, ka jaunu zemju, salu un kontinentu atklāšana nebija akla nejaušība. Jauno laiku jūrasbraucēji devās ceļā labi sagatavoti, viņu rīcībā bija instrumenti, viņi pārzināja astronomiju un ģeometriju. Viņi zināja visu, kas jāzina, kā par to rakstīja Ptolemajs savas „Ģeogrāfijas” pirmajā grāmatā. Viņi ņēma līdzi kartes ar precīziem rumbu (jebkura no 32 debespusēm, kuras senāk izmantoja, nosakot, kādā virzienā no novērotāja atrodas attiecīgais punkts norādījumiem. Tie vairs nebija seno laiku ceļotāji, kuri pazina tikai 12 vējus un ceļoja bez kompasa, tāpēc kuģoja tikai ar ceļavēju un, cik vien iespējams, turējās pie krasta.
Pasaules atklāšana nevarēja notikt bez kartēm. 15. gadsimtā plaši izmantoja kartes, kuras 2. gadsimtā bija sastādījis Ptolemajs vai 13. – 14. gadsimtā arābu ģeogrāfi.
Portulānus zīmēja pieredzējuši itāliešu, spāņu un portugāļu jūrasbraucēji.
Portulānus zīmēja pieredzējuši itāliešu, spāņu un portugāļu jūrasbraucēji.
Gabriēla Valseka portulāns (1439)
Portulāni – jūras kuģošanas kartes ar sīki iezīmētu krasta joslu un ostām, kā arī norādījumu par iespējamām briesmām. Eiropā strauji attīstījās kartogrāfija.
Kartogrāfija – zinātne un prakses nozare, mācība par kartēm, to sastādīšanas metodēm un izmantošanu.
Pirmā Baltijas jūras karte ar Latvijas krasta līniju zīmēta 14. gs. pirmajā pusē. Kopš 15. gs. Rīgas un Livonijas nosaukumi parādās vairākās Eiropas kartēs. Tās zīmējuši poļu, zviedru un vācu kartogrāfi.
15. gs. otrajā pusē publicēti florenciešu ģeogrāfa un astronoma Paolo Toskanelli (1397-1482) darbi. Būdams pārliecināts par Zemes lodveida formu, viņš pamatoja iespēju sasniegt Indiju pa rietumu ceļu. P. Toskanelli apgalvoja, ka, braucot no Eiropas rietumu virzienā, pēc piecām nedēļām var sasniegt Japānu, bet pēc tam arī Ķīnu un Indiju.
Instrumenti, kurus lietoja kuģošanai atklātā jūrā
- Astrolabija – ierīce zvaigžņu augstuma noteikšanai.
- Kompass – ierīce debespušu noteikšanai ar magnētiskās adatas palīdzību.
- Lote – ierīce ūdenstilpju dziļuma mērīšanai.
Katram jūrasbraucējam nepieciešamās lietas bija arī arbalets un zobens, pulkstenis un karte. Veiksme bieži bija atkarīga no zināšanām navigācijā un drosmes kaujā.
Ceļotājus maldināja zemeslodes lieluma aprēķini. Jau 3. gs. p.m.ē. sengrieķu zinātnieks Eratostens lika pamatus matemātiskajai ģeogrāfijai, aprēķinot, ka Zemes apkārtmērs ir 252 000 stadiju (39 690 km) (Romiešu stadijs = 157,5m).
Mūsu ēras 2. gs. Ptolemajs, veicot līdzīgus aprēķinus, ieguva skaitli 1800 000 stadiju (28 350 km).
Šie aprēķini teorētiski pamatoja iespēju apbraukt Zemei apkārt, tomēr abi zinātnieki bija nedaudz kļūdījušies.
Šie aprēķini teorētiski pamatoja iespēju apbraukt Zemei apkārt, tomēr abi zinātnieki bija nedaudz kļūdījušies.
Pēc mūsdienu aprēķiniem, Zemes apkārtmērs ir 40 070 km.
P. Kabrala flote. 16. gs. zīmējums
Pedru Alvariša Kabrala flote 1500. gadā ar 12 kuģiem devās uz Indiju, bet pa ceļam atklāja Brazīliju.
Atklājumu panākumus nodrošināja jauna tipa jūras kuģi – karavelas. Tās sāka būvēt ap 1440. gadu. Karavelas garums bija 20 – 30 m, platums – 8 m, svars – 50 – 200 t. Tām bija 3 vai 4 masti. Četrstūra bura galvenajā mastā nodrošināja ātrumu, bet trīsstūrveida buras ļāva virzīties pret vēju.
Atklājumu panākumus nodrošināja jauna tipa jūras kuģi – karavelas. Tās sāka būvēt ap 1440. gadu. Karavelas garums bija 20 – 30 m, platums – 8 m, svars – 50 – 200 t. Tām bija 3 vai 4 masti. Četrstūra bura galvenajā mastā nodrošināja ātrumu, bet trīsstūrveida buras ļāva virzīties pret vēju.