Arī Spānija bija ieinteresēta jaunu zemju atklāšanā un tirdzniecības paplašināšanā, tāpēc karalis Ferdinands un karaliene Izabella 1492. gadā nolēma atbalstīt dženovieša Kristofora Kolumba ieceri organizēt ekspedīciju, lai atrastu jaunu – rietumu jūrasceļu uz Indiju.
Kristofors Kolumbs (1451-1506) bija ievērojams jūrasbraucējs, kurš šķērsoja Atlantijas okeānu un 1492. gadā zem spāņu karoga sasniedza Amerikas (Ziemeļameriku un Dienvidameriku).
Viņš uzskatīja, ka Zeme ir salīdzinoši neliela lode un ka, braucot uz rietumiem, viņš varētu sasniegt Tālos Austrumus.
Kolumbs nebija pirmais eiropietis, kurš sasniedza Ameriku. Vikingi, piemēram, bija devušies uz Ziemeļameriku no Grenlandes jau 11. gs. un tur nodibinājuši īslaicīgu koloniju. Jaunās pasaules — Amerikas atklāšana neapšaubāmi pieder pie visievērojamākajiem notikumiem pasaules vēsturē, un 1492. gadu pat uzskata par jauno laiku sākumu.
Attēlā: Kristofors Kolumbs (1451-1506)
Kristofors Kolumbs dzimis Dženovā, bet Spānijā viņš ieradās no Portugāles, kur tika noraidīts viņa projekts jūrasceļam uz Indiju. Ceļojums uz Indiju sākās 1492. gada 3. augustā ar 3 buriniekiem no Spānijas ostas. Ceļotāji atklāja daudzas salas, tomēr dzīvesveids neliecināja par to, ka tā varētu būt bagātā Indija. Kolumbs bija pārliecināts, ka šīs salas atrodas Indijas tuvumā, tāpēc nosauca vietējos iedzīvotājus par indiāņiem.
Svarīgi!
K. Kolumbs pirmais šķērsoja Atlantijas okeānu, atrada salas, ko nosauca par Vestindiju jeb Rietumindiju, bet tās iedzīvotājus par indiāņiem.
1493. g. Kolumbs atgriezās Spānijā. Viņš veica vēl 3 braucienus, atklāja nepazīstamas salas, un nonāca Dienvidamerikas kontinenta piekrastē, taču līdz sava mūža galam (1506. gadā) tā arī neapjauta, ka ir paveicis kaut ko patiešām īpašu – atklājis jaunu kontinentu.
Spānijas valdība bija vīlusies un atņēma Kolumbam visus tam piešķirtos titulus.
Kolumba ceļojumu rezultātā Vecā pasaule (Eiropa) uzsāka Jaunās pasaules (Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas) kolonizāciju. Notika arī sugu apmaiņa - gan ar cilvēkiem derīgām sugām (tomātu, kartupeļu, zirgu), gan - kaitīgām (baktēriju, vīrusu, parazītu).
Kolumba atklājumi tiek vērtēti divējādi. No vienas puses, viņš sekmēja Lielos Ģeogrāfiskos atklājumus un Rietumeiropas ekspansiju, bet, no otras puses, netieši radīja apstākļus iedzimto (indiāņu) iznīcināšanai un verdzībai Karību jūras salās.
No K. Kolumba pirmā ceļojuma piezīmēm.
6. septembris. Vienas no karavelām, kuras mēs satikām, jūrnieki man paziņoja, ka šajā apvidū atrodas 3 portugāļu karavelas, kuras gribot mani pārtvert.
9. septembris. Esmu nolēmis manā grāmatā ierakstīt mazāku laiku, nekā patiesībā esam nobraukuši, lai komanda nezaudētu drosmi, ja brauciens izrādītos garāks, nekā bija domāts.
21. septembris. Bezvējš valda visu dienu.
23. septembris. Komanda kurn, jo tic, ka šajā apvidū vispār nav vēja, kas ļautu flotei atgriezties mājās.
10. oktobris. Ļaudis vairs nevar izturēt un skaļi pauž savu neapmierinātību par ilgo braucienu. Tomēr es varu viņus nomierināt, solot atlīdzību par ciešanām jau tuvākajā nākotnē.
11. oktobris. Uz karavelas „Pinta” no ūdens izcelti niedru un koku gabali, uz kuriem bija apstrādes pēdas, arī „Nina” ieraudzījuši cietzemes tuvošanās pazīmes, proti – zaru ar augļiem. Es devu saviem ļaudīm pavēli būt modriem. Kurš pirmais ieraudzīs zemi, saņems no manis zīda kamzoli un no karaļa – mūža pensiju.
12. oktobris. Ap pulksten diviem naktī parādījās zeme. Pirmais to ieraudzīja viens no „Pinta” jūrniekiem. Visas buras tika nolaistas. Tā mēs gaidījām līdz jaunas dienas sākumam.
9. septembris. Esmu nolēmis manā grāmatā ierakstīt mazāku laiku, nekā patiesībā esam nobraukuši, lai komanda nezaudētu drosmi, ja brauciens izrādītos garāks, nekā bija domāts.
21. septembris. Bezvējš valda visu dienu.
23. septembris. Komanda kurn, jo tic, ka šajā apvidū vispār nav vēja, kas ļautu flotei atgriezties mājās.
10. oktobris. Ļaudis vairs nevar izturēt un skaļi pauž savu neapmierinātību par ilgo braucienu. Tomēr es varu viņus nomierināt, solot atlīdzību par ciešanām jau tuvākajā nākotnē.
11. oktobris. Uz karavelas „Pinta” no ūdens izcelti niedru un koku gabali, uz kuriem bija apstrādes pēdas, arī „Nina” ieraudzījuši cietzemes tuvošanās pazīmes, proti – zaru ar augļiem. Es devu saviem ļaudīm pavēli būt modriem. Kurš pirmais ieraudzīs zemi, saņems no manis zīda kamzoli un no karaļa – mūža pensiju.
12. oktobris. Ap pulksten diviem naktī parādījās zeme. Pirmais to ieraudzīja viens no „Pinta” jūrniekiem. Visas buras tika nolaistas. Tā mēs gaidījām līdz jaunas dienas sākumam.
Nonācis cietzemē, es kritu ceļos, skūpstīju zemi un pateicos Dievam. Tad attinu karalisko karogu un piesaucu abus karaļa ierēdņus par lieciniekiem, ka Spānijas karalienes un karaļa vārdā es esmu iekarojis šo salu.
Drīz ap mums sāka drūzmēties iezemieši. Viņi atpeldēja līdz mūsu kuģim, atvedot papagaiļus, kokvilnas dzijas kodaļu, garus koka metamos šķēpus un daudzas citas lietas, lai iemainītu tās pret mūsu mantām, piemēram, stikla krellēm un maziem zvārgulīšiem. (...) Viņu izskats mums šķiet pārsteidzošs, jo viņi atšķīrās no visām cilvēku rasēm, ko mēs līdz šim esam redzējuši. Viņi staigā kaili, kā Dievs viņus ir radījis. Viņu āda ir iesarkani dzeltenīgā krāsā, mati – melni un taisni, nevis sprogaini kā Āfrikas iedzīvotājiem. (...) Viņiem visiem bija lieliski augumi un droša gaita. Viņi būs uzticami un zinoši kalpotāji, jo visu, ko es stāstīju, drīz saprata un mācēja atkārtot. Es esmu pārliecināts, ka viņus būs viegli pievērst kristietībai, jo izskatās, ka viņi nezina nevienu reliģiju. Ja Visaugstākajam tas labpatiksies, es atpakaļceļā ņemšu līdzi 6 no šiem cilvēkiem, lai parādītu karalim un karalienei.
Attēlā: K. Kolumba pirmā izkāpšana krastā. Vara grebums (1592)
K. Kolumba flotiles kuģa „Nina” šķērsgriezums
1. Kolumba kajīte. 2. Kuģa paklājs. 3. Grozāmais lielgabals. 4. Stūre. 5. Kuģa kompass. 6. Virsnieku telpas. 7. Pārtikas krājumi. | 8. Dzeramais ūdens. 9. Lielgabals. 10. Airi rezerves laivām. 11. Lielgabals. 12. Sūknis. 13. Dzeramā ūdens rezerves. 14. Kravas tilpne. | 15. Laiva. 16. Virsklājs. 17. Vinča. 18. Malkas krājumi. 19. Priekšklājs. 20. Enkurs. 21. Iekraušanas borts. |
Kā radās Amerikas nosaukums?
Pie secinājuma, ka K. Kolumba atklātās zemes ir jauns kontinents, nonāca itālietis Amerigo Vespuči – Florences Mediči bankas darbinieks, kurš ieradās Spānijā, veicot savus darba pienākumus, un ieinteresējās par jaunu zemju atklāšanu. Tur viņš sastapās ar K. Kolumbu, palīdzēja ekspedīciju organizēšanā, kā arī piedalījās vairākos braucienos pāri Atlantijas okeānam un Dienvidamerikas piekrastes izpētē Amazones grīvas rajonā. Salīdzinājis dažādus datus un faktus, viņš saprata, ka K. Kolumba atklātās zemes ir nevis Indija, bet gan jauns, nezināms kontinents. Viņa secinājumi nonāca ģeogrāfa un karšu izdevēja Martīna Valdzēmillera rokās, kurš 1507. gadā (gadu pēc K. Kolumba nāves) ierosināja jauno kontinentu nosaukt tā cilvēka vārdā, kurš pirmais šo atklājumu apzinājies, - par Ameriku.
Ameriku sāka saukt par Jauno pasauli, bet Eiropu pretstatā tai – par Veco pasauli.
Rakstnieks Arturs Lielais par atklājumu nozīmi
Cik dīvains paradokss! Kolumbs atklāja Ameriku, bet to neapzinājās. Vespuči to neatklāja, bet viens no pirmajiem saprata, ka Amerika ir jauns kontinents. Ar to pietika, lai viņa vārds uz laiku laikiem tiktu ierakstīts lielajā cilvēces slavas grāmatā.