Svarīgi!
80 gadus pēc neatkarības iegūšanas ASV vienotību draudēja izjaukt konflikts.
Dienvidu plantatori bija ieinteresēti verdzību ieviest arī ASV jaunajās teritorijās, bet Ziemeļu politiķi un daudzie imigranti, kuri, brīvības alku mudināti, bija atstājuši Eiropu, to neatbalstīja.
Arī sabiedrībā attieksme pret verdzību bija atšķirīga.
Dienvidnieki to uzskatīja par stabilu sistēmu, kas balstīta uz baltās rases pārākumu, bet Ziemeļu štatos jau kopš 19. gadsimta sākuma arvien populārāka kļuva abolicionistu kustība. Tās dalībnieki cīnījās par verdzības atcelšanu un sniedza palīdzību izbēgušajiem vergiem.
Abolicionisms – sabiedriska kustība par tumšādaino verdzības atcelšanu 18. gs. beigās – 19. gs.
Svarīgi!
Pretruna starp abām valsts daļām saasinājās 1860. gadā, kad par prezidentu tika ievēlēts republikāņu kandidāts Abrahams Linkolns, kurš bija verdzības pretinieks un solīja tās atcelšanu visā valstī.
A. Linkolns: „Neviens cilvēks nav tik cienīgs, lai drīkstētu valdīt pār kādu citu, ja šis cits tam nepiekrīt.”
A. Linkolns
Tas izraisīja dumpi Dienvidos – 11 štati paziņoja par izstāšanos no ASV un Dienvidu konfederācijas izveidošanu. Par tās prezidentu kļuva kokvilnas plantators no Misisipi štata – Džefersons Deiviss, par galvaspilsētu – Ričmonda.
Šāda valsts sadalīšanās noveda pie militāra konflikta – pilsoņa kara, kurš notika no 1861. gada līdz 1865. gadam un bija vispostošākais šīs valsts vēsturē.
Tas bija pirmais karš, kuru var nosaukt par moderno karu, jo tajā svarīga nozīme bija dzelzceļa izmantošanai un bruņukuģiem, ziņojumus noraidīja pa telegrāfu. Pirmo reizi kara gaita tika atspoguļota presē un fotogrāfijās.
Ziemeļi karā guva uzvaru. Visā valstī tika atcelta verdzība, un A.Linkolnam izdevās saglabāt valsts vienotību. Tomēr Ziemeļu un Dienvidu domstarpības saglabājās.
Nedēļu pēc kara beigām kāds Dienvidu patriots teātra izrādes laikā nogalināja A. Linkolnu.
Dienvidos sākās ilgstošs pārmaiņu periods, ko sauc par Rekonstrukciju un kura rezultātā Ziemeļu un Dienvidu atšķirības pamazām tika likvidētas.
Rekonstrukcija – pārveidošana, pārkārtošana pēc jauniem principiem. Ekonomisku un politisku pasākumu komplekss, kas tika realizēts ASV dienvidu štatos pēc pilsoņu kara.
Rekonstrukcija Dienvidu štatos
1866. gadā Kongress apstiprināja vergu tiesības uz pilsonību. Dienvidu štati tam pretojās, pat mēģināja verdzību atjaunot un pieņēma dažādus diskriminējošus noteikumus attiecībā pret melnādainajiem.
1867. gadā ar Rekonstrukcijas aktu Kongress sadalīja Dienvidus 5 apgabalos un noteica tajos militāro pārvaldi. Bijušo plantatoru zemes tika sadalītas un viņu politiskās tiesības ierobežotas.
1870. gadā Konstitūcijas 15.labojums noteica, ka visiem ASV pilsoņiem ir tiesības vēlēt un ka šīs tiesības nav ierobežojamas pamatojoties uz rasi, ādas krāsu vai iepriekšējo verdzības stāvokli. Tika pieņemts arī īpašs likums, kas paredzēja smagus sodus par brīvību ieguvušo melnādaino tiesību ierobežošanu. Daudzi dienvidnieki nespēja ar to samierināties, ka vergiem dota ne vien brīvība, bet arī vienlīdzība.
Izveidojās slepena organizācija – Kukluksklans, kuras biedri, tērpušies baltos apmetņos, izrēķinājās ar melnādainajiem.
19. gadsimta beigās Dienvidu štatos no jauna sākās melnādaino tiesību ierobežošana – valsts skolu segregācija (atdalīšana, norobežošana pēc iedzīvotāju rases), aizliegums melnajiem uzturēties sabiedriskās vietās – parkos, restorānos, vēlēšanu tiesību ierobežojumi (piemēram, patvaļīga lasītprasmes pārbaude).
Pilsoņu kara norise
- 1861. gada aprīlis – konfederātu uzbrukums republikāņiem Samteras fortā. Pilsoņu kara sākums.
- 1861. gads – Dienvidu uzvara pie Bulrenas.
- 1862. gads – Dienvidu uzvara pie Frederiksbergas.
- 1862. gads – pirmā jūraskauja starp pretinieku burukuģiem.
- 1863. gads – Dienvidu sakāve pie Getisburgas – lūzums kara gaitā.
- 1863. gads – Dienvidu sakāve pie Viksbergas un Čatanūgas.
- 1863. gads – A. Linkolns paziņo par vergu brīvlaišanu dienvidu štatos.
- 1864. gads – Ziemeļu armija ieņem Atlantu un sāk virzīties uz dienvidiem Džordžijas štatā.
- 1865. gada aprīlis – Dienvidu armijas komandieris Roberts Lī padodas Ziemeļu komandierim Jūlisīsam Simpsonam Grāntam.
