Industriālās revolūcijas rezultātā palielinājās fabrikās ražotās produkcijas daudzums un kvalitāte. Nepilnu 100 gadu laikā daudzi izgudrojumi un atklājumi pilnībā izmainīja cilvēku dzīvi.
Kā enerģijas avotu un apgaismošanas līdzekli sāk izmantot elektrību.
Transportā tvaika dzinēju nomainīja iekšdedzes benzīna dzinēji, parādījās mūsdienu automašīnu „vectētiņi”.
Elektromagnētisko un radioviļņu atklāšana radīja iespēju uzbūvēt radioaparātu un plašu atskaņotājs bija mūsdienu kasešu un kompaktdisku atskaņotāju priekšteči.
Aukstā 1903. gada decembra dienā ASV, Kitihoukā pacēlās gaisā un nolidoja 53 metrus brāļu Vilbura un Orvila Raitu konstruētā lidmašīna ar benzīna dzinēju. Ar šo pasaulē pirmo sekmīgo lidojumu aizsākās modernā gaisa satiksme.
Semjuels Finlijs Brīzs Morze (1791-1872)
Izgudroja Morzes kodu jeb signālu. Pirmie radiosignāli bija dažāda ilguma impulsi, kurus ieguva, piespiežot slēdzi. Operators veidoja ziņojumu, izmantojot t.s. Morzes ābeci – īsus signālus (punktus) un garākus signālus (svītras). Nodarbojās arī ar glezniecību.
Aleksandrs Greiems Bells (1847-1922)
Skotu izcelsmes amerikāņu fiziķis. Eksperimentēja ar telefona sistēmām, izmantojot vibrējošas tērauda mēlītes. Atklāja, ka mēlītes svārstība vienā līnijas galā izraisa mēlītes svārstības un skaņu otrā līnijas galā.
Tomass Alva Edisons (1847-1931)
Viens no pasaules visražīgākajiem izgudrotājiem. Viņam pieder vairāk nekā 1000 izgudrojumu, to skaitā fonogrāfs, kinotehnika, elektriskā spuldze.
Alfrēds Nobels (1833-1896)
Zviedru ķīmiķis, izgudroja dinamītu. Testamentā novēlēja līdzekļus prēmijām izglītības attīstībai un miera stiprināšanai pasaulē. Kopš 1901. gada tiek piešķirtas Nobela prēmijas par sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā, ekonomikā, kā arī par nopelniem miera stiprināšanā.
Zviedru ķīmiķis Alfrēds Nobels apzinājās savu lielo atbildību cilvēces priekšā. Viņš pamatoti baidījās, ka viņa izgudrojums – dinamīts (1867) – tiks izmantots militāriem mērķiem. Tāpēc 1895. gadā viņš nodibināja prēmiju, ko joprojām piešķir par izciliem sasniegumiem cilvēces labā dabaszinātņu jomā un literatūrā, kā arī par pūliņiem saglabāt mieru. Kopš 1968. gada tiek piešķirta Nobela prēmija arī par sasniegumiem ekonomiskajās zinātnēs.
Nobela Miera prēmiju saskaņā ar tās dibinātāja pēdējo vēlēšanos piešķir komisija, kuru izveidojis Norvēģijas parlaments. Citas prēmijas piešķir Zviedrijas akadēmija Stokholmā. Prēmijas piešķir 10. decembrī – Nobela nāves dienā.
No Alfreda Nobela testamenta
Testamenta izpildītājiem drošos vērtspapīros jāiegulda nodotais kapitāls, izveidojot fondu, kura ikgadējie procenti kā balva jāsadala starp tiem, kas aizvadītajā gadā visvairāk darbojušies cilvēces labā. Procenti sadalāmi piecās vienādās daļās un piešķirami šādi: vienu daļu saņem tas, kas veicis vissvarīgāko atklājumu vai izgudrojumu fizikā, vienu daļu tas, kas izdarījis vissvarīgāko atklājumu fizioloģijas vai medicīnas jomā, vienu daļu tas, kas bijis veiksmīgākais literatūras jomā, un vienu daļu tas, kurš visvairāk vai vislabāk darbojies tautas samierināšanā vai kara draudu samazināšanā un miera veicināšanā.
Tā ir mana izteikta griba, ka prēmijas piešķiršanā netiktu ņemta vērā nacionālā izcelsme un prēmiju saņem visievērojamākais, lai viņš būtu skandināvs vai kāds cits.
Guljelmo Markoni (1874-1937)
Itālietis, kurš izveidoja pirmo radioaparātu un 1901. gadā noraidīja radio signālu pāri Atlantijas okeānam.
Vilhelms fon Rentgens (1845-1923)
Vācu zinātnieks, kurš atklāja rentgenstarojumu.
Mūsdienu angļu vēsturnieki (1991)
Pirmajiem ceļa lauzējiem doma par dzīva cilvēka ķermeņa caurskati droši vien būtu likusies burvestība. (..) rentgenstari, tāpat kā gaismas stari vai radioviļņi, ir neredzami. Tie var iziet cauri mīkstiem materiāliem, tāpat kā gaisma iet cauri stiklam. Rentgenstariem ir daudz pielietojumu. (..) Ārsti izmanto rentgenstaru iekārtas, lai aplūkota pacienta ķermeņa iekšieni, neizdarot operāciju. Lielas rentgenstaru devas ir kaitīgas, tādēļ rentgenstaru caurskate ir rūpīgi jāregulē, jākontrolē un jāierobežo. (..)
Inženieri ar rentgenstariem pārbauda lidmašīnu, meklējot plaisu. (..)
Lidostās ir rentgenstaru skeneri, lai pārbaudītu, vai bagāžā nav ieroči.
Brāļu Raitu „Flyer” lidojums
Lidmašīnas šķērsstabilitāti brāļi Raiti nodrošināja ar īpašām trosēm. Tās sašķieba lidmašīnas spārnu galus un novērsa lidmašīnas sagāšanos uz sāniem. Pagriezienos lidmašīnu sagāza slīpi.
Eifeļa tornis
Parīzes pasaules izstādes 1889. gada simbols bija 300 m augstais dzelzs tornis, ko projektēja franču inženieris Gistavs Eifels un ko uzbūvēja 26 mēnešos no 12 000 detaļām, kuras tika savienotas ar vairāk nekā miljonu kniežu. No 7000 tonnu smagās dzelzs konstrukcijas smailes vēl šodien paveras skats uz apkārtni 85 km rādiusā.
Pasaules izstādē Parīzē 1889. g.
Pjērs de Kubertēns 1896. gadā
Ir acīmredzams, ka telegrāfs, dzelzceļš un telefons, aizrautīgā zinātniskā pētniecība, kongresi un izstādes ir vairāk darījuši miera labā nekā visi miera līgumi un citas diplomātiskās vienošanās. Nu ko, tad es ceru, ka sports izdarīs vēl vairāk.
Angļu vēsturnieki (1993)
1851. gada pasaules izstādes idejas autors bija karalienes Viktorijas vīrs princis Alberts. Izstāde kļuva par angļu rūpnieku iespēju parādīt savas preces un preču gatavošanas kvalitāti. Izstādē tika parādīti vairāk nekā 100 000 preču paraugi, un tas skaidri pierādīja, ka Anglija ir vadošā valsts pasaulē tehnoloģijas un inženierzinātņu jomā. Izstāde notika milzīgā ēkā, kuru nosauca par Kristāla pili. Izstāde bija atvērta 6 mēnešus, un 6 miljoni tās apmeklētāji varēja pārliecināties par neaptveramo progresu, kas tika sasniegts 19. gadsimtā. Ne tikai bagātie apmeklēja izstādi. Daži fabriku īpašnieki deva strādniekiem brīvdienu, apmaksāja ceļa izdevumus un ieejas biļeti. Vienkāršie Anglijas iedzīvotāji varēja doties uz Londonu ar jauno transporta līdzekli – vilcienu.
Londonas pasaules izstādes ārzemju paviljona iekšskats 1851. g.
Kristāla pils Haidparkā Londonā, 1851. g.
Atklājumi, izgudrojumi un sasniegumi
- 1835 – elektromotora izgudrošana, blakus tvaika enerģijai sāk izmantot elektroenerģiju.
- 1836 – Luijs Žaks Mondē Dagērs Francijā izgatavo pirmo fotogrāfiju.
- 1837 – amerikānis S. Morze uzbūvē elektromehānisko telegrāfa aparātu.
- 1847 – atklāj slimību baktērijas un sāk lietot dezinfekcijas metodi.
- 19. gs. vidus – izgudroti radiatori telpu apsildīšanai – ar malku vai oglēm sildāmi ūdens boileri.
- 1856 – šujmašīnas, darbināmas ar roku vai kājām.
- 1860 – Londonā uzbūvēts pazemes dzelzceļš jeb metro.
- 1867 – zviedrs Alfrēds Nobels izgudro dinamītu, ko izmanto kalnrūpniecībā un kalna tehnikā.
- 1867 – vācietis Verners fon Sīmenss izveido pašierosmes elektromašīnģeneratoru, mašīnu var darbināt ar elektrību.
- 1870 – rakstāmmašīna.
- 1872 – ASV pārdošanā nonāk košļājamā gumija.
- 1876 – amerikānis Aleksandrs Bells izgudro telefonu.
- 1877 – amerikānis Tomass Alva Edisons izgudro pirmo aparātu skaņu ierakstam – fonogrāfu.
- 1879 – elektriskā spuldze.
- 1879 – V. Fon Sīmenss uzbūvē pirmo elektrisko dzelzceļu.
- 1880 – skaņuplašu atskaņotājs.
- 1882 – T. A. Edisons Ņujorkā uzbūvē pirmo elektrostaciju.
- 1882 – elektriskais gludeklis.
- 1883 – pirmā elektrostacija Eiropā, Milānā, kas nodrošina ar strāvu apkārtni 600 m rādiusā.
- 1886 – Vācijā Karls Frīdrihs Bencs izgudro trīsriteņu automašīnu, kas darbojas ar benzīna iekšdedzes dzinēja motoru. Blakus akmeņoglēm par svarīgu enerģijas avotu kļūst nafta.
- 1888 – Heinrihs Hercs Vācijā atklāj elektromagnētiskos viļņus.
- 1889 – firma „Kodak” sāk izgatavot fotoaparātus.
- 1893 – sāk būvēt četrriteņu automobiļus.
- 1895 – itālietis Guljermo Markani uzbūvē radioaparātu.
- 1895 – vācietis Vilhelms Konrāds Rentgens atklāj jauna veida starus – x starus jeb rentgenstarojumu.
- 1895 – demonstrē pirmās kinofilmas.
- 1900 – vācietis Ferdinands fon Cepelīns būvē ar vieglu gāzi paceļamu un vadāmu gaisa kuģi – dirižabli jeb „cepelīnu”.
- 1903 – brāļi Orvils un Vilburs Raiti ASV sekmīgi izmēģina pirmo propellera lidmašīnu ar benzīna dzinēju.
- 1905 – Alberts Einšteins iepazīstina zinātņu sabiedrību ar relativitātes teoriju.