7. ASV loma pasaulē

 

Tomēr vairāki pret ASV īpašumu un pilsoņiem ārzemēs vērsti terora akti, it īpaši 2001. gada 11. septembra uzbrukums, parādīja, ka arī ASV ir savs vājās vietas, jo valsts varenība izraisa naidu un padara to par teroristisku uzbrukumu mērķi. Amerikāņu iespējas lietot spēku ierobežo arī tas, ka ASV cenšas neiesaistīties sauszemes operācijās, lai izvairītos no savu karavīru ievainošanas vai bojāejas. Miera nodrošināšanas operācijās Dienvidslāvijā galvenokārt piedalās Eiropas valstu karavīri, bet amerikāņiem ir vadošā nozīme gaisa operācijās.

 
ASV 90. gados ekonomiskajā ziņā ir ievērojami zaudējušas savu pārākumu pār galveno konkurenti - Eiropas Savienību, kura iekšzemes kopprodukta ziņā ir panākusi ASV. Taču ASV saglabā priekšrocības dažos citos ekonomiskajos rādītājos, jo to ekonomika ir elastīgāka, ātrāk spēj piemēroties pasaules tirgus konjunktūras svārstībām. Lielā mērā tas izriet no valsts regulējošās lomas mazināšanās un daudz niecīgākas arodbiedrības ietekmes. Turklāt ASV izmaiņas ekonomiskajā politikā ir iespējams īsteno bez gara starpvalstu saskaņošanas un kompromisa procesa, kas raksturīgs Eiropas Savienībai.

 
„Aukstā kara” beigas, kas, pēc amerikāņu domām, bija pirmām kārtām viņu vērtību sistēmas uzvara, veicināja prezidenta Džordža Buša (vecākā) popularitāti. Tomēr vienlaikus bija vērojams ekonomiskas lejupslīdes sākums, turklāt amerikāņi bija neapmierināti ar republikāņu sociālo politiku.

 
1992. gada vēlēšanās uzvarēja demokrātu kandidāts Bils Klintons .
 

 

Lai gan tika izteiktas bažas, ka prezidents B. Klintons galvenokārt pievērsīsies iekšpolitiskām problēmām, tomēr tieši ārpolitika bija viens no viņa galvenajiem darbības virzieniem. Ne visas ASV ārpolitiskās akcijas bija veiksmīgas. Tā 1993. gadā ar neveiksmi beidzās miera nodrošināšanas misija pilsoņu kara sagrautajā Somālijā. Tomēr ASV iesaistīšanās bija būtiska bijušās Dienvidslāvijas konflikta risināšanā – gan militārajās operācijās, gan arī miera sarunās, kā arī mēģinot noregulēt Izraēlas un arābu valstu konfliktu, veicinot miera procesu Ziemeļīrijā.

 
Iekšpolitisko reformu īstenošanu bremzēja tas, ka Senātā, bet pēc 1994. gada vēlēšanām arī Kongresā republikāņi bija vairākumā. Neizdevās īstenot B. Klintona galveno ieceri – medicīniskās apdrošināšanas sistēmas reformu. Tomēr B. Klintona prezidentūras laikā bija vērojama ASV ekonomikas izaugsme, un tas palīdzēja viņam kļūt par prezidentu atkārtoti 1996. gada vēlēšanās par spīti skandāliem, kas bija saistīti ar viņa personīgo dzīvi. Skandāli pieauga pēc ievēlēšanās un pat radīja atstādināšanas draudus.

 
2000. gada prezidenta vēlēšanās demokrātu kandidāta Ala Gora un republikāņu kandidāta Džordža Buša (jaunākā) saņemto balsu skaita atšķirība bija neliela. Uzvarētāju – Dž. Bušu izdevās noteikt pēc vairākkārtējas balsojuma rezultātu pārbaudes.
 

 

Dž. Bušam nebija nekādas pieredzes ārlietās, un tika izteiktas šaubas, vai viņš spēs efektīvi vadīt ASV ārpolitiku. Viņš daudz uzmanības veltīja aizsardzības politikai, palielinot aizsardzības budžetu. ASV vienpusēji (bez Krievijas piekrišanas) atteicās no pretraķešu aizsardzības sistēmas ierobežojumiem, kas bija paredzēti 1972. gadā noslēgtajā stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumā (SBL – 1) un tā nākamajos papildinājumos, un paziņoja par nodomu attīstīt pretraķešu aizsardzības sistēmu. To izskaidroja ar iespējamiem islāma radikāļu organizācijas „Alkaida” vai arī Irākas un Ziemeļkorejas teroristisko režīmu kodoluzbrukuma draudiem.

 
2001. gada 11. septembra terora akts radīja jaunu situāciju – ASV pretinieks izrādījās nevis valsts, bet gan nevalstiska organizācija. Lai gan militāru sankciju pret talibu režīmu, kurš „Alkaidai” ļāva uzturēt savas bāzes Afganistānā, atbalstīja pasaules sabiedrība, arī Eiropas Savienība, tomēr laika gaitā pieauga iebildumi pret ASV centieniem risināt problēmu, tikai izmantojot militāru spēku.

 
Eiropas Savienība uzskatīja, ka islāma ekstrēmisma apkarošanā tas jāapvieno ar diplomātiskiem pasākumiem un ekonomisku palīdzību. Vēl vairāk iebildumu radās pēc tam, kad prezidents Dž. Bušs 2002. gadā nosauca Irāku, Irānu un Ziemeļkoreju par „ļaunuma asi”, kas ir jāiznīcina. Par pirmo mērķi tika izvirzīta Sadama Huseina režīma gāšana Irākā. Pret militāru akciju Irākā iebilda Eiropas Savienība, uzskatot, ka tā var destabilizēt situāciju Tuvajos Austrumos.

 
Dž. Bušam nācās saskarties arī ar nopietnām ekonomiskām problēmām. 90. gados pasaules tirgum bija raksturīga nestabilitāte, tomēr ASV samērā veiksmīgi pārvarēja krīzi. Taču 2002. gadā ASV  un pasaules finanšu tirgus satricināja vairāki skandāli, kad izrādījās, ka vairākas lielas ASV kompānijas ir viltojušas savas finanšu atskaites, lai paaugstinātu akciju cenu. Tas izraisīja dolāra kursa un akciju cenu krišanos pasaules lielākajās biržās. Tomēr speciālisti uzskata, ka dolārs joprojām saglabā pasaules vadošās valūtas lomu.