Gotika ir viduslaiku arhitektūras stils, kurš radās Francijā 12. gadsimta vidū, bija dominējošais visā Eiropā līdz 15. gadsimtam. (Gotikas katedrāļu pārbūve, papildināšana gan nereti turpinājās arī jaunajos laikos.)
Jēdziens "gotika" radās jaunajos laikos, kad tika noliegti viduslaiku sasniegumi, un to apzīmēšanai lietoja "necivilizētās" barbaru cilts - gotu nosaukumu.
Attēlā: Gotikas stilābūvētā Reimsas katedrāle, šajā ēkā redzamas tipiskās gotikas iezīmes:
- būvformu vertikālisms - tiek radīts iespaids, it kā visa būve tiektos uz debesīm;
- dominē vertikāli arhitektūras rotājumi;
- logi gotikas katedrālēm ir lieli, augsti, tika rotāti ar vitrāžām;
- tipiska gotikas iezīme ir gotiskā "roze" jeb rozete - apaļas formas logs - gan ēkas fasādē, gan virs ieejas portāla (Reimsas katedrāles attēlā), rozetes tika izmantotas arī logu augšdaļās un citur.
Attēlā: Kolmāras dievnama gotiskais portāls
Vertikālos akcentus papildināja vēl viena tipiska gotikas iezīme: smailloka arka jeb lauztā arka - skat. att. iepriekš! Tā vairs nav augšējā daļā noapaļotā romānikas forma. Smailloka arkas formas izmantotas:
- gan ieejas portāliem,
- gan logiem, tā pastiprinot to vertikālismu,
- gan kā dekoratīvs fasādes elements - iepriekšējā attēlā Reimsas katedrālei.
Gotikas katedrālēm parasti bija raksturīgi smaili, augsti torņi bez īpašiem dekoriem.
Attēlā: Skats uz Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas (baznīca būvēta viduslaikos - gotika) smailo torni
Nosauktie ir galvenie gotikas elementi, kurus aizguva historisms.
Svarīgi!
Gotiskās kultūras vērtības sāka novērtēt tikai 19. gadsimtā, un historisma virziens arhitektūrā 19. - 20. gadsimtā atsāka izmantot gotikas elementus.
Viens no ēku tipiem, kur gotikas elementu izmantošana bija gandrīz vai obligāta, bija baznīcas, sevišķi, luterāņu baznīcas. (Katoļu baznīcās iecienīta bija arī baroka stilizācija, bet pareizticīgo - bizantiskā stila formas.)
Attēlā: Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca Rīgā, būvēta 19. gadsimta sešdesmitajos gados, arhitekts J.Felsko. Neogotika
Salīdzinot šo ēku ar iepriekš aplūkoto gotikas katedrāli, ir redzams, ka izmantotas gotikas formas:
- ieejas portālam un logiem izmantotas smailloka arkas,
- dominē vertikāli akcenti,
- tos pastiprina smailie tornīši un
- augstais, smailais tornis, kas vainago baznīcu.
Otrs ēku tips, kurā bija iecienītas gotikas formas, bija sabiedriskās ēkas.
Attēlā: Londonas parlaments jeb Vestminsteras pils, būvēta 19.gadsimta vidū, arhitekts Č.Berijs. Neogotika
Arī šajā ēkā dominē gotikas stila elementi:
- ļoti uzsvērti vertikālie būvformu akcenti,
- ēkas apdare ir grezna, dekoratīva, kāda raksturīga gotikas katedrālēm,
- šauri, augsti logi,
- vidējam lielajam logam - smailloka arka,
- ēkas jumtu rotā smaili tornīši,
- pāri ēkas pamatmasai slejas augsti, smaili torņi.
Gotikas stilizācija tika izmantota arī tai šķietami nepiemērotās ēkās.
Attēlā: Rīgas Biržas komercskola 20. gs. sākumā, kopš 1919. gada - Latvijas Mākslas akadēmija. Skola būvēta 20. gs. sākumā. Neogotika. Arhitekts V.Bokslafs
Ēka apšūta ar sarkanajiem ķieģeļiem, tā pastiprinot "ķieģeļu gotikas" noskaņu, izmantotas tradicionālās gotikas formas:
- ieejas daļai, logiem, dekoriem izmantotas smailloka arkas;
- galveno ēku rotā dekors rozetes formā;
- virs ēkas slejas augsts, slaids tornis;
- dominē vertikālisms.
Ēkas iekštelpas tika pielāgotas skolas vajadzībām, tajās izmantoti gan klasicisma, gan jūgendstila elementi.
Atsauce:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/e/e1/Reims_Kathedrale.jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/bd/Colmar_-_Gothic_portal_of_Saint_Martin_Church.jpg/600px-Colmar_-_Gothic_portal_of_Saint_Martin_Church.jpg
https://id.riga.lv/wp-content/uploads/2021/06/Jekaba_katedrale.jpg
http://www.zudusilatvija.lv/static/files/11/01/16/cesis189_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/e/e6/Gertrude_church_old.JPG
http://www.london-pictures.com/images/xl_1600x1200/palace_of_westminster.jpg
https://www.zudusilatvija.lv/static/files/12/09/17/R0328_013_0_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
Arhitektūras stili Latvijā/ Skaidrīte Cielava - Rīga: SIA "Mācību apgāds NT", 1998. - 75 lpp. Izmantotā literatūra: 57.-61.lpp.