19./20. gadsimtā historisma celtņu fasādēs izmantoja ne tikai viena vēsturiskā arhitektūras stila, bet nereti arī dažādu arhitektūras stilu apdares elementus un detaļas, piemēram, vienā ēkā apvienoti romānikas, gotikas, baroka elementi.
Tā kā ēku kopskata izvēlē nozīmīga loma bija ne tikai arhitektiem, kuri projektēja ēkas, bet arī ēku pasūtītājiem - organizācijām, pilsoņiem, tad reizēm ne tā labākā gaume noteica, kā ēka izskatīsies - cik harmoniski, gaumīgi.
Svarīgi!
Ja vienā ēkā, jo sevišķi tās fasādē (ārpusē) ir izmantoti - sajaukti vairāki vēsturiskie stili, valda neorganisks stilu sajaukums, tad šāda neorganiska, mākslīga sajaukuma apzīmēšanai lieto jēdzienu "eklektisms".
Attēlā: Cesvaines pils, netālu no Madonas, būvēta 19. gadsimta beigās, arhitekti H. Grīzebahs, A. Dinklāge. Eklektisms
Cesvaines pilī var redzēt vairāku vēsturisko stilu sajaukumu:
- labais būves spārns (no skatītāja viedokļa - attēlā) atgādina romānikas ēkas - biezi, smagnēji mūri ar nenoteikti izvietotiem nelieliem lodziņiem;
- atsevišķiem logiem piešķirtas romānikas stila pusaploces arkas formas;
- būves kreiso spārnu un centrālo daļu savieno romānikas stila apaļais tornis, bet to noslēdz kupola formas segums;
- būves labajā spārnā izmantotas renesanses laika piļu būvformas;
- centrālajā daļā iekomponēti stilistiski atšķirīgi torņi un konstrukcijas, dažos no tiem - romānikas, citos - gotikas, vēl citviet - baroka stila elementi;
- tornis, kas slejas pār pili, atgādina gotikas baznīcu torņus, utt.
Katra pils daļa ir stilistiski atšķirīga. Pils pagalms ierīkots baroka stilā - tam ir regulārs, simetrisks plānojums.
Attēlā: Rīgas pilsētas 2. (Krievu) teātris, tagad - Latvijas Nacionālais teātris, būvēts 20. gadsimta sākumā, arhitekts A. Reinbergs. Eklektisms
Nacionālā teātra ēkas ārējā izveidē izmantoti gan baroka, gan klasicisma elementi.
Klasicisma iezīmes:
- klasicisma stilā veidotas trīsceturtdaļīgās kolonnas un pilastri (kolonnu daļējas formas - izvirzījumi sienā taisnstūrveida formā);
- klasicismam atbilst arī frontoni - trijstūra formas noslēgumi fasādes izvirzījumiem abpus ieejas daļai.
Baroka iezīmes:
- ēkas būvķermenis ir monumentāls, smagnējs;
- ārējai fasādei ir daudzveidīgi dekori, izvirzījumi, padziļinājumi;
- logu formas un apdares ir daudzveidīgas;
- izlocīts un dekoratīviem elementiem rotāts ir jumta segums;
- pie ieejas novietotas varenas atlantu figūras (pēc sengrieķu mītu varoņa Atlanta vārda - atlētiskas vīriešu figūras kā balsti, kas tur portiku, balkonu, kādu citu arhitektūras elementu).
Attēlā: Ieeja teātra ēkā un atlantu figūras
Iekštelpas teātrī ir ļoti greznas - skatītāju zāle ar vairākiem balkoniem, skatuves rotājumi, zāles griesti utt., bet tās arī pielāgotas 20. gadsimta teātra prasībām: moderni iekārtota skatuve, augsts inženiertehnisko komunikāciju līmenis, izgaismotas parādes kāpnes, skatuve utt.
Attēlā: 20. gs. beigās celta privātmāja Jūrmalā - eklektisma stils
Ēkas fasādē apvienoti:
- renesanses palaco rustojums pirmajā stāvā;
- otrais stāvs ieturēts klasicisma stilā - balkons rotāts ar atstatus stāvošām kolonnām;
- virs otrā stāva dekoratīvā fasādes noslēguma elementi - ovālas formas logi, fasādi noslēdzošais zelminis ar dekoriem aizgūti no baroka.
Atsauce:
https://i.pinimg.com/originals/28/80/3f/28803f594a962a621d6ea2ff874732cc.jpg
https://media2.nekropole.info/2014/11/Zalozono-Lotewski-Teatr-Narodowy_547844e44c8b9.jpg
https://pic.la.lv/2019/02/atlanti_4-800x534.jpg
https://dayonline.ru/public/wysiwyg/images/12-4.jpeg
Arhitektūras stili Latvijā/ Skaidrīte Cielava - Rīga: SIA "Mācību apgāds NT", 1998. - 75. lpp. Izmantotā literatūra: 60.-61.lpp.