Svarīgi!
Informācijas daudzuma mērīšanai var izmantot arī alfabētisku pieeju. Tas ir, ja kodēšanai tiek izmantots alfabēts ar noteiktu skaitu zīmju, tad informāciju var raksturot ar tās kodēšanai izmantoto zīmju skaitu.
Piemēram, vārdu "ābols" veido 5 latviešu valodas alfabēta burti un tas ir daudz īsāks par vārdu "hidroelektrostacija" (19 burti).
 
Tāpat šāda pieeja tiek izmantota, novērtējot datorā saglabātās informācijas daudzumu.
Datora valodas alfabētā ir divi "burti" 0 un 1, un tie veido astoņu burtu "vārdus" (1 baits = 8 biti). Vienā šādā "vārdā" var ierakstīt vienu ASCII simbolu (piemēram, angļu valodas simbolu). Izdarot tā 1024 reizes, sanāk neliels tekstiņš, kas aizņem vienu kilobaitu (KB). Tā turpinot, var nonākt līdz lielākiem un lielākiem informācijas daudzumiem - piemēram, kompaktdiskā var ierakstīt veselus 700 megabaitus (MB).
 
 
Jāievēro, ka šāda pieeja aplūko tikai izmantoto zīmju skaitu un nekādi nepievēršas kodēšanas efektivitātei. Tas ir, tiek uzdots jautājums: "Kāds ir šīs informācijas kodējums (pieraksts, attēlojums, izmantotie simboli)?".
 
Piemēram, ja uz jautājumu ir tikai divas iespējamas atbildes - "Jā" un "Nē", tad pareizā atbilde satur 1 bitu informācijas, kaut arī katras atbildes pierakstīšanā izmantoti vairāki latviešu alfabēta simboli. (Tas ir, šādi kodēt vienu bitu ir ļoti neefektīvi.)