Mainīgie un to izmantošana
Svarīgi!
Mainīgie lielumi programmā tiek izmantoti noteikta veida informācijas saglabāšanai un apstrādei.
Piemēri:
- Lietotājs ievadīt kādu skaitli, ko programma saglabā, piemēram, ar nosaukumu Skaitlis un pārveido.
- Programmā ir divi mainīgie a un b. Un tad to vērtību summa kļūst par trešā mainīgā n vērtību (to summa tiek piešķirta mainīgajam n).
- Programma izdala mainīgā n vērtību ar 7 (atstājot no dalījuma tikai veselo daļu) un padara iegūto rezultātu par jauno n vērtību.
Svarīgi!
Lai programmā varētu izmantot mainīgo, vispirms tas ir jādefinē - jānosaka tā nosaukums un tips. Tas ir jādara vēl pirms programmas galvenās daļas (starp begin ... end.).
Piemērs:
Pirms programmas galvenās daļas tika definēti integer tipa mainīgie ar nosaukumiem a, b, n.
Tālāk programmā notika šādas lietas:
1) mainīgajam n tika piešķirta vērtība 7;
2) tika aprēķināta izteiksmes 7+n vērtība un tad tā kļuva par n jauno vērtību;
3) tika piešķirtas vērtības mainīgajiem a un b, tad to summa kļuva par jauno n vērtību (tā tagad ir 3);
4) tagadējā n vērtība tika ar writeln(n) komandu izvadīta uz ekrāna, pēc tam ar readkey (no crt moduļa) apturot programmas darbību līdz kāda taustiņa nospiešanai - jo citādi programma uzreiz beigtu darbu un izvadīto informāciju nemaz nevarētu pamanīt.
Svarīgi!
Diviem dažādiem mainīgajiem jābūt ar dažādiem nosaukumiem. Nosaukumam jāsākas ar latīņu alfabēta burtu (vai pasvītrojuma simbolu _), visi nākamie simboli var būt latīņu alfabēta burti, cipari un pasvītrojumi.
Ja programma nav vienkārša un/vai īsa, tad ieteicams lietot garus un aprakstošos mainīgo nosaukumus - tā pasargājot sevi no liekām kļūdām vai nesapratnes par mainīgo lielumu izmantojumu (un vispār programmas darbību). Piemēri - ProgresijasSumma, PrieksniekaVards un līdzīgi.
(Taču nosaukums nedrīkst būt garāks par 63 simboliem.)