Viendimensiju masīvi
Viendimensiju masīvos uzglabā noteiktu skaitu mainīgo ar vienādiem tipiem. Lai būtu ērtāk ar tiem strādāt, tiem piešķir pēc kārtas sekojošus indeksus jeb numurus (un vienādus nosaukumus).
Svarīgi!
Viendimensiju masīvs jādefinē šādi:
Masīva sākuma un beigu indeksi (numuri) var būt visdažādākie - pat negatīvi. Piemēram, var izveidot masīvu Virkne[-2..0], kurš sastāvēs no elementiem Virkne[-2], Virkne[-1], un Virkne[0].
Ar masīva elementiem var darboties, rakstot masīva nosaukumu un tad kvadrātiekavās ievietojot vajadzīgo indeksu (jeb numuru).
Piemērs ar nelielu programmu, kurā izmantots šāds masīvs.
Šīs programmas sākumā tiek definēts masīvs ar indeksiem no 1 līdz 10 - Skaitlji[1..10].
Tad galvenajā daļā pirmajiem diviem masīva elementiem tika piešķirtas vērtības 1 un 2:
Skaitlji[1]:=1 un Skaitlji[2]:=2.
Tālāk ir cikls, kura skaitītājs i mainās no 3 līdz 10.
Un katru reizi tiek aprēķināta vērtība elementam Skaitlji[i] - tas kļūst vienāds ar divu iepriekšējo summu.
(Piemēram, Skaitlji[5] vērtība ir Skaitlji[4]+Skaitlji[3].)
Pēc šī cikla visiem masīva elementiem ir zināmas vērtības. Un nākošajā ciklā tās tiek izvadītas uz ekrāna - tiek izvadīti visi masīva elementi (ar indeksiem no 1 līdz 10).
(Aiz katra izvadītā skaitļa tiek pielikta atstarpe, lai viņi visi nesajuktu kopā.)