Ikviens cilvēks, dzīvojot sabiedrībā pilda vairākas sociālās lomas, tāpēc viņam ir vairākas identitātes. Sociālās lomas mūsu dzīvē mainās, mēs atšķirīgi uzvedamies, reaģējam pildot dažādas lomas. Piemēram, sarunājoties ar vecmāmiņu Tava valoda, manieres noteikti ir pilnīgi atšķirīgas, salīdzinot ar tām sarunām, kuras raisās ar saviem vienaudžiem diskotēkā, vai tām sarunām, kuras notiek mācību stundu laikā ar skolotāju.
Identitāte – parādību kopums, ko cilvēks uzskata par sev raksturīgu un nozīmīgu. Personīgā identitāte raksturo, kā cilvēks uztver sevi, sociālā – pie kādām sociālajām grupām viņš var piederēt.
Katrs cilvēks piedzimst ar noteiktu dzimuma identitāti, ir zēns vai meitene. To nosaka cilvēka ģenētika. Atbilstoši dzimumam cilvēkam tiek dots vārds – vīriešu vārds zēnam, meitenei – sievietes vārds.
Apgūstot kādas tautas valodu, kultūru, tradīcijas iegūst etnisko identitāti.
Ja cilvēks ir kādā reliģiskā draudzē vai cita veida reliģiskajā kopienā, viņš iegūst reliģisko identitāti. Par to liecina gan izturēšanās, gan apģērbs, gan uzvedība, gan valoda.
Izveidojot savu profilu sociālajos tīklos, cilvēks iegūst digitālo identitāti, tā veidojas no tā, kā cilvēks sevi attēlo – fotogrāfijas, kuras ievieto, segvārds vai "niks", kuru lieto, informāciju par sevi, kuru ievieto sociālajos tīklos, tāpat vērtības, kuras akcentē, informāciju, ar kuru dalās, kura patīk.
Cilvēki, ilgstoši strādājot kādā profesijā, izjūt profesionālo identitāti, piederību konkrētai profesijai, piemēram, piederību vēsturnieka, skolotāja, jūrnieka profesijai.
Identitāti apliecinošie dokumenti
Cilvēka pirmais personas dokuments, kas apliecina cilvēka identitāti, ir dzimšanas apliecība. Tur ir ierakstīts cilvēka vārds, uzvārds, dzimšanas laiks un datums, vecāku vārdi un uzvārdi, dzimums, tautība un personas kods.
Lai gan atkarībā no dzimšanas gada, dzimšanas apliecībā iekļautā informācija var atšķirties.
Galvenās ziņas par cilvēku ir apkopotas pasē.
Pasei līdzvērtīgs dokuments ir personas apliecība (elektroniskā identifikācijas karte — eID karte) jeb vienkārši identifikācijas karte.
Personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte (eID) ir personu apliecinošs dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu.
Kopš 2023. gada janvāra Personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.
Svarīgi!
Atceries! Pase un eID ir valsts īpašums.
Kur var saņemt personas apliecību un pasi?
Dokumentus personas apliecības vai pases izsniegšanai iesniedz un gatavo personas apliecību saņem jebkurā PMLP (Pilsonības un Migrācijas lietu pārvalde) teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīves vietas.
Dokumentus personas apliecības vai pases izsniegšanai iesniedz un gatavo personas apliecību saņem jebkurā PMLP (Pilsonības un Migrācijas lietu pārvalde) teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīves vietas.
Persona, kura dzīvo vai ilgstoši uzturas ārvalstī, personas apliecības noformēšanai var vērsties Latvijas Republikas konsulārajā vai diplomātiskajā pārstāvniecībā.
Persona pati dokumentus pases vai eID izsniegšanai iesniedz no 15 gadu vecuma. Līdz 15 gadu vecumam dokumentus iesniedz viens no bērna vecākiem vai bērna likumiskais pārstāvis, bērnam klātesot. Saņemt personu apliecinošu dokumentu persona pati, bez vecāku klātbūtnes, var no 14 gadu vecuma.
Pirmo pasi vai personas apliecību ceļošanai, uz vecāka vai bērna likumiska aizbildņa iesnieguma pamata, var saņemt arī ātrāk, nesasniedzot 15 gadu vecumu. To var saņemt pat zīdainis, ja ir izsniegta dzimšanas apliecība.
Viens no pirmajiem personu apliecinošajiem dokumentiem ir Skolēna apliecība. To var saņemt izglītības iestādē, iesniedzot fotogrāfiju. Skolēna apliecība ir derīga atlaižu saņemšanai sabiedriskajā transportā, muzejos, izstādēs, kultūras pasākumos, grāmatnīcās un visur, kur tiek piedāvātas atlaides skolēniem.
Identitāte veidojas mijiedarbībā starp cilvēku (personību) un sabiedrību. Liela loma personības identitātes veidošanā ir ģimenei.
Ģimene – radniecīgu cilvēku grupa, kas dzīvo kopā vienā mājoklī.
Sabiedrībai ir savi uzskati, kādam jābūt cilvēkam, kuram piemīt noteikta identitāte. Cilvēks, mijiedarbojoties ar sabiedrību, pieņem tos sabiedrības uzskatus un vērtības, kuras ir svarīgas viņam pašam un ģimenei.
Laulība – likumā noteiktajā kārtībā noslēgta divu cilvēku savienība, kas veido ģimeni un rada laulātajiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
Nereģistrēta kopdzīve – divu partneru kopdzīve, kas nebalstās uz likumā noteiktajā kārtībā noslēgtu laulību.
Stājoties laulībā vai uzsākot kopdzīvi, cilvēka sociālās lomas paplašinās un mainās, piemēram, cilvēks iegūst sociālo lomu laulātais vai dzīvesbiedrs, kas uzliek pienākumus rēķināties ar otru cilvēku, pieņemt un respektēt viņa intereses un vērtības. Arī piedzimstot bērnam, mainās laulāto sociālās lomas – viņi kļūst par vecākiem, kas atkal uzliek jaunus pienākumus, atbildību. Tā cilvēka identitāte attīstās visu mūžu.