Cilvēks piedzimst ģimenē, no saviem vecākiem pārmantojot gan ārējās pazīmes, gan rakstura īpašības. Augot un attīstoties mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem, veidojas personība. Šī tēma Tev palīdzēs izprast sevi, savu rīcību, kā arī sadarboties ar citiem cilvēkiem.
Personība — indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
Pusaudža vecums ir laiks, kad vairs negribas pakļauties citiem, bez ierunām pildīt vecāku un pedagogu vēlmes, jo personība arvien vairāk apzinās, ka ir savas domas, uzskati, plāni un emocijas. Šajā vecumā gribas, lai apkārtējie pieņem, ciena un respektē. Tas nozīmē, ka veidojas personība.
Ko nozīmē vārds personība? No latīņu valodas vārds "personība", nozīmē "maska". Senajā Romā cilvēki spēlēja teātri, un uzliekot masku iejutās kāda cita, visbiežāk, varoņa tēlā, no tā radās jēdziens personība.
Mūsdienu izpratnē personība ir nobriedis cilvēks, kas spēj sevi vadīt un vērtēt. Personībai ir raksturīgas 3 pazīmes:
Noturīgs rakstura īpašību kopums — mazi bērni strauji mainās, mainīgas ir arī viņu rakstura īpašības. Topot par personību, cilvēks izkopj savā raksturā tās iezīmes, kuras viņam ir svarīgas. Līdz ar to arī rakstura īpašības kļūst noturīgākas.
Tieksme sevi vērtēt un izzināt — bērni parasti pieņem vērtējumu un norādes, ko viņiem dod pieaugušie. Veidojoties par personību, cilvēks arvien vairāk cenšas izprast, kāds viņš ir.
Tieksme sevi pilnveidot — bērni parasti maina savu uzvedību, ja kāds pieaugušais norāda, ko darīt. Veidojoties par personību, cilvēks arvien vairāk cenšas pilnveidoties pats.
Padomā, kuras rakstura īpašības Tev piemīt! Tāpat padomā, kuras Tev nepiemīt, bet varbūt Tu gribētu, lai tās Tev ir! Varbūt ir kādas rakstura īpašības, kuras Tev ir, bet Tu gribi tās mainīt?
Vērojot cilvēkus, esi pamanījis, ka ir cilvēki uz kuriem var paļauties, jo viņi solīto izpildīs, un ir tādi, uz kuriem paļauties nevar. Tas ir saistīts ar izpratni par pienākumiem.
Pienākums — darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
Ir pienākumi, kurus veicam ar prieku un no sirds, bet ir pienākumi, kuri prieku nerada, bet tie ir jāveic, tāpēc ka tas ir nepieciešams. Daļu pienākumu cilvēks uzņemas pats, bet otru daļu uztic citiem.
Tos, ko mums uztic citi, varētu saukt par ārējiem pienākumiem, bet iekšējie pienākumi ir tie, kurus veikt liek mūsu sirdsapziņa. Gandrīz visus cilvēkus stingri ierobežo labā un ļaunā atziņa, ko mēs saucam par sirdsapziņu. Cilvēki mēdz sacīt, ka ir "tīra sirdsapziņa", "netīra sirdsapziņa", vai pat "tam nav sirdsapziņas", vai "mana sirdsapziņa nedod man mieru".
Sirdsapziņa — tikumiskās atbildības jūtas par savu rīcību attieksmē pret citiem cilvēkiem vai dzīvām būtnēm.
Gribu un mērķtiecību var veidot, attīstīt un pilnveidot. Personību raksturo spēja domāt un rīkoties patstāvīgi, nepakļauties citu cilvēku gribai. Ja ikdienā tiek paveikti uzticētie uzdevumi vai personība pati vēlas realizēt savus nodomus, pārvarot kādas grūtībs, veidojas gribasspēks. Griba ir cieši saistīta ar mērķtiecību. Cilvēkus, kuriem trūkst mērķtiecības, bieži dēvē par bezgribas cilvēkiem.
Griba — procesi garīgajā pasaulē (psihē), kas rosina sasniegt mērķi un pārvarēt grūtības mēŗķa sasniegšanā.
Motivācija — pamudinājumi, kas izraisa cilvēka aktivitāti un virza viņa rīcību.
Morālā atbildība — atbildība savā un citu priekšā par savas rīcības atbilstību sabiedrībā pieņemtajām vērtībām.
Līderība — prasme pildīt vadošo lomu kā ieceltam vadītājam (menedžerim), autoritātei vai paraugam.
Atsauce:
http://tezaurs.lv