Cilvēks veidojas kā personība iedzimtības un audzināšanas rezultātā, kā arī apkārtējās sabiedrības ietekmē. Sabiedrība var gan izvirzīt prasības, gan sniegt atbalstu. Tāpēc svarīgi ir sabiedrībā justies droši, tā mēs sargājam savu augstāko vērtību – dzīvību.
Dzīvība – augstākā vērtība, kas ir neaizskarama un nav apdraudama.
Fiziskā drošība – apstākļi, kuros nav apdraudēts cilvēka ķermenis, tā darbība un vajadzības.
Emocionālā drošība – apstākļi, kuros nav apdraudēta cilvēka garīgā labsajūta gan attiecībās ar sevi, gan attiecībās ar citiem.
Vardarbība – visa veida darbības, kas nodara kaitējumu cilvēkam fiziski un garīgi.
Mobings – kādas grupas sistemātiska vardarbība pret kādu cilvēku.
Konflikts – interešu, uzskatu vai darbības un pretdarbības spēku sadursme.
Stress – cilvēka reakcija uz patīkamu vai nepatīkamu situāciju, kas izpaužas kā spriedze.
Fiziskā drošība ir apstākļi, kuros mēs jūtamies droši par savu ķermeni, tas ir pasargāts no savainojumiem, traumām, spēj darboties un attīstīties. Ar fizisko drošību tu esi iepazinies dažādos skolas drošības noteikumos, instrukcijās, dabas zinību un klases stundās, kuras veltītas veselības tēmām.
Sociālajās zinībās risināsim problēmas, kuras ir saistītas ar emocionālās drošības jautājumiem.
Emocionālā drošība ir apstākļi, kad mēs jūtamies droši par savu garīgo pasauli, neizjūtam apjukumu, bailes, jūtam vēlmi sadarboties ar mums, atbalstīt, nepamest nelaimē, priecāties par mūsu panākumiem, atbalstīt grūtā brīdī.
Emocijas ir tava reakcija uz to, kas notiek apkārtējā pasaulē vai tavās domās.
Emocijām ir sava noskaņa. Patīkami notikumi vai domas par tiem mums rada pozitīvas, patīkamas emocijas, negatīvi – nepatīkamas.
Emocijas ietekmē mūsu vēlmi rīkoties. Vai nu tās rosina darbību, vai attur no tās.
Emocijas izpaužas gan iekšēji – trauksme, saspringums, apjukums, gan ārēji – svīšana, sarkšana, drebuļi, zosāda, sejas izteiksme, roku trīcēšana, žesti, sastingšana, bēgšana.
Emociju ir daudz, un katrā tautā tās izprot un atzīmē atšķirīgi. Daži psihologi ir centušies izveidot emociju iedalīšanu pakāpēs, kad pamata emocija pāraug spēcīgākā emociju pakāpē, piemēram, bažas, bailes, šausmas.
Emocijas mēdz arī saplūst, piemēram, mierīgums un pieņemšana veido mīlestību. Citas emocijas var aplūkot emociju ritenī, kuru izveidojis amerikāņu zinātnieks Roberts Platčiks.
Atsauce:
