Kā notiek ražošana?
Ražošana – racionālu, mērķtiecīgu darbību sistēma, lai iegūtu preces un pakalpojumus.
Uzņēmējdarbība – uzņēmēju patstāvīga, sistēmiska darbība, kas saistīta ar jaunu uzņēmumu veidošanu, ražošanas organizāciju, lai, uzņemoties risku, ražotu un piedāvātu tirgū jaunus produktus un ieviestu tehnoloģiskus jauninājumus.
Tirgvedība – darbības, lai radītu elastīgu, daudzveidīgu, pastāvīgi piemēroties spējīgu sistēmu, kas veicinātu pārdošanu un pilnīgāk izzinātu un apmierinātu indivīdu un sabiedrības vajadzības.
Preces ir lietas, kuras patērējot cilvēki apmierina savas vajadzības.
Uzņēmējdarbība – uzņēmēju patstāvīga, sistēmiska darbība, kas saistīta ar jaunu uzņēmumu veidošanu, ražošanas organizāciju, lai, uzņemoties risku, ražotu un piedāvātu tirgū jaunus produktus un ieviestu tehnoloģiskus jauninājumus.
Tirgvedība – darbības, lai radītu elastīgu, daudzveidīgu, pastāvīgi piemēroties spējīgu sistēmu, kas veicinātu pārdošanu un pilnīgāk izzinātu un apmierinātu indivīdu un sabiedrības vajadzības.
Preces ir lietas, kuras patērējot cilvēki apmierina savas vajadzības.
Pakalpojumi – darbību, pasākumu kopums, ko veic noteiktu arodu speciālisti vai uzņēmumi, lai apmierinātu klientu vēlmes.
Preces, kuras apmierina cilvēku svarīgākās vajadzības (fizioloģiskās, drošības) vajadzības, ir
pirmās nepieciešamības preces.
Luksuspreces – preces, bez kuru patēriņa cilvēks var iztikt.
Peļņa – starpība starp ienākumiem un ražošanas izmaksām.
Ražošanas resursu iedalījums
Ražošanas resursi ir viss, ko var izmantot preču ražošanā, pakalpojumu sniegšanā. Ekonomikā ir pieņemts resursus iedalīt 4 grupās:
Dabas resursi, ir viss, ko dod daba: saimniecībā un kultūrā izmantojami dabas objekti un procesi, piemēram: zeme, klimats, vējš, saule, ūdens, nafta, kūdra, akmeņogles, graudi. Daļa no dabas resursiem atjaunojas, piemēram, kokmateriāli, vējš, zeme. Daļa ir neatjaunojamie – nafta, kūdra, akmeņogles.
Kapitāls ir visi ražošanā iesaistītie līdzekļi, cilvēku gatavotas lietas, kuras izmanto preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Tās padara cilvēku darbu ražīgāku, piemēram, mašīnas, datori, iekārtas, roboti, čatboti, konveijera līnijas u.c.
Darbs – mērķtiecīga cilvēku garīga vai fiziska darbība, lai radītu materiālās un garīgās vērtības.
Uzņēmējspējas – cilvēka spēja savienot ražošanas resursus, lai ražotu preces, pakalpojumus, uzņemtos riskus, veiktu inovācijas un gūtu peļņu.
Ekonomikā pieņem, ka ražošanas resursi pieder mājsaimniecībām, bet mājsaimniecības tos pārdod uzņēmumiem. Uzņēmumi pērk ražošanas resursus , lai ražotu preces un pakalpojumus.
Dabas resursi, ir viss, ko dod daba: saimniecībā un kultūrā izmantojami dabas objekti un procesi, piemēram: zeme, klimats, vējš, saule, ūdens, nafta, kūdra, akmeņogles, graudi. Daļa no dabas resursiem atjaunojas, piemēram, kokmateriāli, vējš, zeme. Daļa ir neatjaunojamie – nafta, kūdra, akmeņogles.
Kapitāls ir visi ražošanā iesaistītie līdzekļi, cilvēku gatavotas lietas, kuras izmanto preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Tās padara cilvēku darbu ražīgāku, piemēram, mašīnas, datori, iekārtas, roboti, čatboti, konveijera līnijas u.c.
Darbs – mērķtiecīga cilvēku garīga vai fiziska darbība, lai radītu materiālās un garīgās vērtības.
Uzņēmējspējas – cilvēka spēja savienot ražošanas resursus, lai ražotu preces, pakalpojumus, uzņemtos riskus, veiktu inovācijas un gūtu peļņu.
Ekonomikā pieņem, ka ražošanas resursi pieder mājsaimniecībām, bet mājsaimniecības tos pārdod uzņēmumiem. Uzņēmumi pērk ražošanas resursus , lai ražotu preces un pakalpojumus.
Cilvēku resursi
Mūsdienu sabiedrībā par ierobežotāko ražošanas resursu uzskata cilvēka resursus – darbu un uzņēmējspējas, un par ienesīgāko ieguldījumu - investīcijas cilvēciskajā kapitālā – izglītībā, kvalifikācijas paaugstināšanā. Plašajā profesiju pasaulē veicamie darbi ievērojami atšķiras. Katra darba veikšanai vajadzīgas noteiktas prasmes, iemaņas, zināšanas. Ja agrāk darbs saistījās vairāk ar fiziska darba veikšanu, tad mūsdienās lielāks īpatsvars ir garīgajam darbam, radošumam, zināšanām. Atšķiras arī alga dažādās profesijās nodarbinātajiem. Daudzi, strādājot algotu darbu, nopelna vien minimālo algu, bet daudzi spēj nodrošināt pārticīgu dzīvi. Kāpēc tā?
Mūsdienu sabiedrībā par ierobežotāko ražošanas resursu uzskata cilvēka resursus – darbu un uzņēmējspējas, un par ienesīgāko ieguldījumu - investīcijas cilvēciskajā kapitālā – izglītībā, kvalifikācijas paaugstināšanā. Plašajā profesiju pasaulē veicamie darbi ievērojami atšķiras. Katra darba veikšanai vajadzīgas noteiktas prasmes, iemaņas, zināšanas. Ja agrāk darbs saistījās vairāk ar fiziska darba veikšanu, tad mūsdienās lielāks īpatsvars ir garīgajam darbam, radošumam, zināšanām. Atšķiras arī alga dažādās profesijās nodarbinātajiem. Daudzi, strādājot algotu darbu, nopelna vien minimālo algu, bet daudzi spēj nodrošināt pārticīgu dzīvi. Kāpēc tā?
Kapitāla resursi
Senatnē pirmie cilvēki no dzīvniekiem atšķīrās ar to, ka prata izmantot darbarīkus- rungu, nūju, kasīkli, cērti, akmens cirvi. Šos pirmos darba rīkus var uzskatīt par pirmatnējo kapitālu.
Pilnveidojot kapitālu, uzlabojās darba ražīgums, tieši kapitāla resursi nosaka to, cik liels būs saražotās produkcijas apjums un cik tas izmaksās ražotājam.
Attīstot kapitāla resursus, vajadzēja arvien vairāk zināšanu to lietotājiem. Cilvēkiem arvien vairāk laika jāvelta izglītībai, profesionālai sagatavotībai. Par svarīgāko kļūst izglītošanās un zināšanu papildināšana visu mūžu.
Attīstot kapitāla resursus, vajadzēja arvien vairāk zināšanu to lietotājiem. Cilvēkiem arvien vairāk laika jāvelta izglītībai, profesionālai sagatavotībai. Par svarīgāko kļūst izglītošanās un zināšanu papildināšana visu mūžu.
Ekonomika ir organizēta saimniekošana ierobežotu resursu apstākļos. Ekonomika ir sociālā zinātne par to, kā sabiedrībai iegūt vislielāko labumu no esošajiem resursiem.
Ilgstoši pasaule ir saimniekojusi lineāri- nedomājot par resursu taupīšanu, tas noved pie neefektīvas resursu izmantošanas un atkritumu problēmas.
Aprites ekonomika – iespēja taupīgai, vairākkārtējai resursu izmantošanai.
Resursu ierobežotība liek sabiedrībai pilnīgāk izmantot esošos resursus, attīstīt produktus ar mazāku materiāla ietilpību, ražot preces ar mazāku resursu patēriņu. Par resursiem var kļūt ražošanā un patēriņā radītie atkritumi. No daudzām precēm, pēc to lietošanas, var iegūt vērtīgus resursus. Ar aprites ekonomiku saprot ekonomiku, kas balstās uz precēm, kas radītas ilgstošai lietošanai, labošanai, atkārtotai lietošanai un pārstrādei.
Resursu ierobežotība liek sabiedrībai pilnīgāk izmantot esošos resursus, attīstīt produktus ar mazāku materiāla ietilpību, ražot preces ar mazāku resursu patēriņu. Par resursiem var kļūt ražošanā un patēriņā radītie atkritumi. No daudzām precēm, pēc to lietošanas, var iegūt vērtīgus resursus. Ar aprites ekonomiku saprot ekonomiku, kas balstās uz precēm, kas radītas ilgstošai lietošanai, labošanai, atkārtotai lietošanai un pārstrādei.
Atceries!
1. "Zaļākais" pirkums ir tas, kuru nenopirki!
2. Ikviena lieta ir nākamais atkritums.
3. Ja kāda lieta Tev vairs nav vajadzīga, tai jāmeklē jauni saimnieki.
4. Atkritumi ir jāšķiro!
5. Parastā miskaste – sliktākais veids, kā atbrīvoties no lietām.
Uzņēmējspējas
Uzņēmējspējas ir indivīda personisko dotumu un īpašību kopums, iegūtās zināšanas un prasmes, kuras nodrošina sekmīgu uzņēmējdarbību.
Uzņēmējdarbība – uzņēmēju patstāvīga, sistēmiska darbība, kas saistīta ar jaunu uzņēmumu veidošanu, ražošanas organizāciju, lai, uzņemoties risku, ražotu un piedāvātu tirgū jaunus produktus un ieviestu tehnoloģiskus jauninājumus.
Uzņēmējdarbība saistās gan ar risku, gan ar iespēju gūt peļņu.
Par uzņēmējdarbības mērķi uzskata peļņu, tomēr daudzi uzņēmēji atzīst, ka viņus vairāk priecē iespēja uzlabot citu cilvēku sadzīvi, dzīvi un darba apstākļus. Strauji attīstās uzņēmējdarbības veids – sociālā uzņēmējdarbība, kuras galvenais mērķis ir atrisināt kādu sociālu problēmu, vai dot labumu sabiedrībai kopumā, nevis gūt maksimālu peļņu uzņēmuma īpašniekiem.
Uzņēmējiem ir jāizzina cilvēku vajadzības, jāizdomā, kādas preces, kādi pakalpojumi varētu apmierināt šīs vajadzības, jāatrod resursi to ražošanai un jānoorganizē ražošana, tas ir, jāsavieno ražošanas resursi tā, lai pircēji par tām maksātu vairāk, nekā maksājuši izmantotie resursi.