Likums nosaka, ka nodoklis ir obligāts, ar likumu noteikts maksājums valsts budžetā.
Tomēr bieži uzņēmēji oficiāli izmaksā tikai daļu algas, no kuras maksā nodokļus, bet pārējo daļu izmaksā darbiniekam „uz rokas”, nodokļus nemaksājot. Īslaicīgi tas ir izdevīgi gan uzņēmumam, jo nav jāmaksā nodokļi, gan darbiniekam, jo saņem lielāku algu. Tomēr ilgtermiņā tas nāk par sliktu visiem: uzņēmēji pukojas par sliktiem ceļiem, apgaismojuma trūkumu, daudzu pakalpojumu, tajā skaitā izglītības un medicīnas pieejamību. Nemaksājot nodokļus, trūkst naudas sabiedriskajām precēm: ceļiem, tiltiem, apgaismojumam, medicīnai, izglītībai u.c.
Darbinieks, kurš saņem aplokšņu algas, nav pietiekami pasargāts slimību, invaliditātes, pensijas vai bērna piedzimšanas gadījumā – saņemot minimālo algu, var pretendēt uz vismazākajiem pabalstiem un pensiju.
Neiegūst arī sabiedrība kopumā jo valsts nevar attīstīties, veltīt līdzekļus izglītībai, zinātnei, medicīnai, sociālajai jomai.
Latvijā ir apmēram 20% ēnu ekonomikas īpatsvars – tas nozīmē, ka netiek deklarēti visi ienākumi un par tiem netiek maksāti nodokļi. Visvairāk ēnu ekonomika ir celtniecībā, pakalpojumos, tirdzniecībā, transporta pārvadājumos un rūpniecībā.
Tā rezultātā valsts un pašvaldību budžetos neienāk liela daļa naudas. Ēnu ekonomika kavē sabiedrisko preču ražošanu, kavē celt atalgojumu valsts sektorā strādājošajiem.
Kā valsts var ietekmēt ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību?
Stimulējošā jeb lētas naudas politika
Monetārā politika – centrālās bankas īstenoto pasākumu kopums, lai atbilstoši ekonomiskajai aktivitātei palielinātu (samazinātu) naudas piedāvājumu un ietekmētu ekonomisko aktivitāti.
Ierobežojošā jeb dārgas naudas politika
Fiskālā politika – valdības izdevumu un nodokļu sistēmas izmantošana atbilstoši ekonomiskās aktivitātes līmenim, lai ietekmētu ekonomisko aktivitāti un nodrošinātu pilnīgu nodarbinātību.
Stimulējoša – Pārvarēt ekonomisko lejupslīdi, veicināt izaugsmi, samazināt bezdarbu.
Ierobežojoša – Palēnināt pārāk strauju ekonomisko izaugsmi un inflāciju
Fiskālā politika – valdības izdevumu un nodokļu sistēmas izmantošana atbilstoši ekonomiskās aktivitātes līmenim, lai ietekmētu ekonomisko aktivitāti un nodrošinātu pilnīgu nodarbinātību.
Stimulējoša – Pārvarēt ekonomisko lejupslīdi, veicināt izaugsmi, samazināt bezdarbu.
Ierobežojoša – Palēnināt pārāk strauju ekonomisko izaugsmi un inflāciju
Valdība ar nodokļu un valdības izdevumu lielumu var ietekmēt gan inflāciju, gan nodarbinātību, gan ekonomisko aktivitāti.
Ja nepieciešams veicināt nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi, tad valdība var samazināt nodokļus un/vai palielināt valdības izdevumus. Samazinot nodokļus, vairāk naudas paliek uzņēmumu un mājsaimniecību rīcībā, un var paplašināt ražošanu, pieņemt darbā strādniekus, kopējie ienākumi palielinās, palielinās arī nodarbinātība.
Ja nepieciešams veicināt nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi, tad valdība var samazināt nodokļus un/vai palielināt valdības izdevumus. Samazinot nodokļus, vairāk naudas paliek uzņēmumu un mājsaimniecību rīcībā, un var paplašināt ražošanu, pieņemt darbā strādniekus, kopējie ienākumi palielinās, palielinās arī nodarbinātība.
Līdzīgi nodarbinātību var veicināt, palielinot valdības izdevumus: bieži tā ir iesaistīšanās lielos ES finansētos ceļu, dzelzceļu, tiltu būves projektos: cilvēki tiek nodarbināti, tiek pirkti remonta materiāli, un ieguvēji ir visi.
Lai palielinātu valdības izdevumus, valdība bieži naudu aizņemas. Veidojas valsts parāds. Tas īstermiņa sekmē ekonomisko attīstību, bet ilgtermiņā kavē.