Eiropas Savienība
Mērķis: Veidot kopīgu dalībvalstu saimniecisko telpu, kurā varētu brīvi ceļot preces, pakalpojumi, darbaspēks un naudas līdzekļi.
Dibināšana: 1952. gadā izveidota kā Eiropas Ogļu un Tērauda kopiena. Eiropas Savienības nosaukumu ieguva 1993. gadā.
Dalībvalstis: 27 (2021. gada dati) atsevišķas ES prasības uz sevi attiecina arī Norvēģija, Īslande, Lihtenšteina, Šveice, Andora, Monako, Sanmarīno, Apvienotā Karaliste u.c.
Latvija iestājās 2004. gadā
Centri: Brisele (Beļģija), Strasbūra (Francija), Luksemburga (Luksemburgā), Frankfurte (Vācijā)
Mērķis: Veidot kopīgu dalībvalstu saimniecisko telpu, kurā varētu brīvi ceļot preces, pakalpojumi, darbaspēks un naudas līdzekļi.
Dibināšana: 1952. gadā izveidota kā Eiropas Ogļu un Tērauda kopiena. Eiropas Savienības nosaukumu ieguva 1993. gadā.
Dalībvalstis: 27 (2021. gada dati) atsevišķas ES prasības uz sevi attiecina arī Norvēģija, Īslande, Lihtenšteina, Šveice, Andora, Monako, Sanmarīno, Apvienotā Karaliste u.c.
Latvija iestājās 2004. gadā
Centri: Brisele (Beļģija), Strasbūra (Francija), Luksemburga (Luksemburgā), Frankfurte (Vācijā)
Eiropas Savienības karogi pie ES mītnes
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir Eiropas Savienības institūcija, kas darbojas kā Eiro zonas centrālā banka. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt eiro valūtas pirktspēju un cenu stabilitāti. ECB tika izveidota 1998. gadā. Tās galvenā mītne atrodas Frankfurtē pie Mainas. Latvija eirozonai pievienojās 2014. gadā.
Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tās iekļauj 24 ES oficiālās valodas, kā arī daudzas citas.
Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tās iekļauj 24 ES oficiālās valodas, kā arī daudzas citas.
Eiropas Savienībā 2023. gada janvārī ir 27 valstis: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija. Eiropas Savienība turpina uzņemt jaunas dalībvalstis, un to skaits var mainīties.
Eiropas organizāciju darbības virzienu noteicējs
Ziemeļatlantijas līguma organizācija, NATO
Mērķis: Kopēja dalībvalstu aizsardzība; miera laikā dalībvalstis plāno savu bruņoto spēku aizsardzību, rīko mācības, lai saskaņotu karaspēka darbību.
Dibināta: 1949. gada 4. aprīlī
Dalībvalstis: 30 (ASV, Kanāda, Turcija un 27 Eiropas valstis)
Latvija iestājās 2004. gadā
Centrs: Briselē (Beļģija)
Mērķis: Kopēja dalībvalstu aizsardzība; miera laikā dalībvalstis plāno savu bruņoto spēku aizsardzību, rīko mācības, lai saskaņotu karaspēka darbību.
Dibināta: 1949. gada 4. aprīlī
Dalībvalstis: 30 (ASV, Kanāda, Turcija un 27 Eiropas valstis)
Latvija iestājās 2004. gadā
Centrs: Briselē (Beļģija)
3. attēlā: NATO karogs
Ziemeļatlantijas līguma organizāciju Vašingtonā (angļu valodā: North Atlantic Treaty Organization, NATO) 1949. gada 4. aprīli izveidoja ASV, Kanāda un desmit Eiropas valstis (Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija un Portugāle). NATO izveides mērķis bija ar kolektīvās aizsardzības mehānisma palīdzību atturēt un vajadzības gadījumā arī atvairīt Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) uzbrukumu pret kādu no NATO dalībvalstīm. Lai to sekmētu, jau NATO dibināšanas brīdī tika iestrādāts kolektīvās aizsardzības mehānisms (Vašingtonas līguma 5. pants).
Esot NATO dalībvalsts, Latvija iegulda 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībā. Latvijas bruņotie spēki sastāv no regulārajiem spēkiem, rezerves un zemessardzes. Regulārajos spēkos dien valsts algoti profesionāli karavīri. Par karavīru var kļūt no 18 gadu vecuma. Regulāros spēkus veido sauszemes spēku mehanizētie kājnieki, gaisa spēki, jūras spēki, speciālo uzdevumu vienība, tāpat vienības, kuras nodrošina mācības, karaspēka apgādi, un vienību vadība — štābi. Pēc dienesta karavīri nonāk rezervē. Zemessardzes dienestā iestājas brīvprātīgi, tajā var iestāties no 18 gadu vecuma. Bruņotie spēki var sadarboties ar policiju un robežsardzi, kas pakļauta iekšlietu sistēmai.
Latvijai, iesaistoties Starptautiskajās organizācijās, ir iespēja panākt, ka tiek pieņemti tādi lēmumi, kuri nepieciešami mūsu valstij. To var panākt darbojoties organizācijas pārvaldē, pārstāvniecībās, darbojoties (strādājot) šajās organizācijās, iesaistoties projektos.
NATO Galvenās iestādes
Eiropas Padome
Mērķis: nostiprināt mieru un drošību, veicināt valstu draudzīgas attiecības, sadarbību un cilvēktiesību ievērošanu.
Dibināta: 1949. gadā (līdzīgi kā ANO, bet Eiropā)
Dalībvalstis: 46 (uz 2023. gada janvāri), to skaitā Gruzija, Turcija, Armēnija, Azerbaidžāna, kuras nav Eiropā. Līdz 2022. gada sākumam EP sastāvā bija arī Krievija, bet pēc iebrukuma Ukrainā to izslēdza no Eiropas Padomes.
Latvija EP iestājās 1995. gadā
Centrs: Strasbūrā (Francija)
Dibināta: 1949. gadā (līdzīgi kā ANO, bet Eiropā)
Dalībvalstis: 46 (uz 2023. gada janvāri), to skaitā Gruzija, Turcija, Armēnija, Azerbaidžāna, kuras nav Eiropā. Līdz 2022. gada sākumam EP sastāvā bija arī Krievija, bet pēc iebrukuma Ukrainā to izslēdza no Eiropas Padomes.
Latvija EP iestājās 1995. gadā
Centrs: Strasbūrā (Francija)
Eiropas Padome (angļu: Council of Europe) ir Rietumeiropas valstu 1949. gadā dibinātā starpvalstu organizācija, kuras statūtos noteiktais mērķis ir "panākt lielāku vienotību starp tās locekļiem to ideālu un principu nodrošināšanai un īstenošanai, kuri veido šo valstu kopējo mantojumu un veicina to ekonomisko un sociālo progresu". Oficiālās valodas — angļu un franču. Eiropas Padomes iestādes rezidē Strasbūrā.
Eiropas Padome ir vadošā cilvēktiesību aizsardzības organizācija Eiropā.
Eiropas Padome un Eiropas Savienība ir divas atsevišķas organizācijas, bet neviena valsts nav pievienojusies ES, vispirms nepievienojoties Eiropas Padomei.
Eiropas Padomes galvenās institūcijas
Atsauce:
https://www.tiesibsargs.lv
https://likumi.lv
https://www.nato.int
3. attēls: Mirchele Ursi / Shutterstock.com