Kā radās svētku svinēšana?
Svētku svinēšana aizsākās senā pagātnē, kad cilvēka dzīve bija cieši saistīta ar dažādām norisēm dabā.
Dabā sastopamos gadalaikus — pavasari, vasaru, rudeni un ziemu, kas atkārtojas nemainīgā secībā, sauc par gadskārtu. Gadskārtā esošos svētkus dēvē par gadskārtu ieražām.
Šīm pārmaiņām gadu no gada atkārtojoties, veidojas mūsu latviskā gadskārta ar saviem svinamajiem svētkiem.
Atbilstoši 4 gadalaikiem, latviešiem ir 8 gadskārtu ieražas (8 svētki, kas saistīti ar gadalaiku maiņu) — katrā gadalaikā divas.
Izpēti gadskārtu attēlojumu zīmējumā!
Gadskārtu ieražas dēvē arī par saulgriežiem, jo pirms un pēc vasaras un ziemas saulgriežiem Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta. Vairākas dienas tā it kā "stāv uz vietas".
Visiem gadskārtu svētkiem kopīga ir gatavošanās tiem, svinēšana un pavadīšana. Piemēram, mājas un sētas pušķošana, īpaša, tieši šai gadskārtai raksturīga mielasta gatavošana, svinēšana — svētku apģērbu uzvilkšana, atbilstošu rituālu izpildīšana, rotaļās iešana, dziedāšana un noslēgumā — svētku “pavadīšana”.
Ziemas saulgrieži — Ziemassvētki
Ziemas saulgriežus svin, kad nakts ir visgarākā un diena visīsākā — 20. vai 21. decembrī.
Ziemassvētki ir ne vien tradicionālie, proti, pagāniskie, svētki, bet Ziemassvētki vairākās reliģijās ir arī baznīcas svētki.
Kristīgajā tradīcijā Ziemassvētkos svin Dieva Dēla — Jēzus Kristus piedzimšanu.
24. decembris — Ziemassvētku vakars, 25. decembris — Pirmie Ziemassvētki, 26. decembris — Otrie Ziemassvētki.
Advente ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kas sākas no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem.
Advente ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kas sākas no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem.
Tautasdziesmas par Ziemassvētkiem
Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.
Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Kūtī bērus kumeliņus!
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Kūtī bērus kumeliņus!
Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā(i).
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu vizināja
Ziemassvētku vakarā(i).
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu vizināja
Ziemassvētku ticējumi
- Ja vakarā debesīs redzams daudz zvaigžņu, tad nākamā vasarā gaidāma bagātīga ogu un sēņu raža.
- Ja ir zaļi Ziemassvētki, gaidāmas baltas Lieldienas.
- Ja līdz Ziemassvētkiem neaizsalst upes un ezeri, tad nākamā vasarā būs bagāts zivju loms.
- Ja Ziemassvētku naktī debesis zvaigžņotas, nākamajā gadā būs laba raža, turpretī apmākušās debesis sola neražu.
- Ziemassvētku vakarā jāēd daudz zirņi, tad arī būs daudz naudas.
- Ja Ziemassvētku vakarā ātri pabeigsi visus darbus, tie labi veiksies visu turpmāko gadu.
- Kas Ziemassvētku rītā pirmais pieceļas, tas visu gadu ies pirmais ar darbiem priekšā.
- Kad Ziemassvētku rītā suņi stipri rej, tad to gadu tai mājā būs kāzas.
- Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
Papildus par dažādām Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām, skaņdarbiem vari izlasīt šeit!
Izmēģini dažādus testus par Ziemassvētkiem šeit!
Šeit vari atrast dažādas idejas aktivitātēm Ziemassvētkos!
Meteņi
Meteņi / Meteņdiena ir latviešu gadskārtu svētki, kas tiek svinēti 6. februārī.
Šie gadskārtu svētki ir viduspunkts starp ziemu un pavasari — Ziemas un Pavasara saulgriežiem jeb Ziemassvētkiem un Lieldienām. Ziemai tuvojas beigas, bet pavasaris steidzas ieņemt savu vietu dabā un zemkopju darbos.
Tautasdziesmas par Meteņiem
Nāc nākdams, Metenīti,
Daudz uz tevi gaidītāju:
Gaid’ arāji, ecētāji,
Gaid’ miezīšu sējējiņi.
Daudz uz tevi gaidītāju:
Gaid’ arāji, ecētāji,
Gaid’ miezīšu sējējiņi.
Dietu dietu, saimeniece,
Metenīša vakarā,
Lai linīši gari auga,
Lai telītes barojās.
Metenīša vakarā,
Lai linīši gari auga,
Lai telītes barojās.
Es māsiņu vizināju
Meteņdienas vakarā,
Lai aug mani gari lini
Ar ziliem ziediņiem.
Meteņdienas vakarā,
Lai aug mani gari lini
Ar ziliem ziediņiem.
Ticējumi par Meteņiem
- Lai govīm būtu daudz piena, Meteņos bērniem jātin dzija.
- Saimniecēm jāsukā mati, lai raža (it īpaši lini) būtu gari un labi, nesapūtu.
- Meteņos nedrīkst arī šūt, citādi pirkstos būs augoņi.
-
Ja Metenī vējains laiks — būs auksts pavasaris.
-
Meteņa dienā no kalniņa ar ragutiņām jālaižas deviņas reizes priekš saules. Jo augstāks kalns un jo tālāku ragutiņas skrien, jo kuplāki un garāki lini.
-
Ja Meteņos sauss laiks — būs ražīgs gads.
-
Kad Meteņa dienā strādā, tad kurmji izveļ laukus.
-
Ja Meteņos snieg vai līst, tad būs labs sēņu un ogu gads.
-
Ja Meteņos apgriež matiem galus, tad viņi aug gari.
Pavasara saulgrieži — Lieldienas
Lieldienas tiek svinētas tad, kad pirmo reizi šajā gadā diena ir kļuvusi garāka par nakti. Lieldienu svinēšanā svarīga vieta ir saullēkta sagaidīšanai tieši saulgriežu rītā, tās svin par godu pavasara un saules atnākšanai.
Kristīgās Lieldienas katru gadu svin citā datumā, no marta beigām līdz aprīļa 2. pusei, jo tas ir atkarīgs no pilnmēness datuma.
Lieldienas, tāpat kā Ziemassvētki, ir savijušies ar kristīgajām tradīcijām. Piemēram, nedēļu pirms Lieldienām ir Pūpolsvētdiena. Tā tikusi atzīmēta arī latviskajās tradīcijās, kad viens otru nopēra ar pūpoliem, teikdami vārdus: “Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, slimība ārā, veselība iekšā!”. Pūpolsvētdienu svin kristīgajā baznīcā, atzīmējot Jēzus Kristus iejāšanu Jeruzalemē un viņa sagaidīšanu ar palmu zariem.
Tautasdziesmas par Lieldienām
Lieldienas rītā
Ziedēj’ zaļa zālīte;
Pats Dieviņš staigāja
Pa zaļu zālīti.
Ziedēj’ zaļa zālīte;
Pats Dieviņš staigāja
Pa zaļu zālīti.
Karat, brāļi, šūpulītes
Ozoliņa kārtītēm:
Nāks māsiņas šūpoties
Visas trejas Lieldieniņas.
Ozoliņa kārtītēm:
Nāks māsiņas šūpoties
Visas trejas Lieldieniņas.
Lielas dienas rītiņā
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galus
Zelta sauli margojam.
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galus
Zelta sauli margojam.
Lieldienu ticējumi
- Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
-
Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.
-
Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.
-
Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.
-
Lieldienā nededzina guni, jo tad neaug kāposti.
-
Lieldienas rītā priekš saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam — derīgs visām slimībām.
-
Kas gribēja sev veiksmi nodrošināt, tam Lielās dienas rītā pār šūpoļu koku bija jāmet trīs olas tā, lai nesasitas.
-
Kad pāriet Lieldienas, tad iesākas silts laiks.
-
Ja Lieldienu rītā saule uzlēkusi spodra, būs karsta vasara.
-
Lieldienas rītā, Saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.
-
Lieldienu nedēļā nevajag malt dzirnavas, kā arī vispār nedarīt nekādus trokšņainus darbus, lai vētras un pērkona negaisi nenodarītu postu.
Izmēģini dažādus testus par Lieldienām šeit!
Ūsiņi (Jurģa diena)
Latviskajā gadskārtā šo dienu dēvē par Ūsiņa dienu (Jurģa dienu) vai Ūsiņiem.
Ūsiņi dabā iezīmē viduspunktu starp pavasara saulgriežiem (Lieldienām) un vasaras saulgriežiem (Jāņiem). Ūsiņi jeb Ūsiņa diena (Jurģa diena) ir seni latviešu pavasara svētki, kas norit vienlaikus ar kristīgās baznīcas Svētā Jura dienu par godu Svētajam Jurim, kuras ietekmē Ūsiņi latviešu valodā ieguva arī Jurģu jeb Jura dienas nosaukumu.
Ūsiņš ir zirgu un bišu aizbildnis. Ar Ūsiņiem sāka laist zirgus pieguļā.
Tautasdziesmas par Ūsiņiem
Ūsiņš jāja pieguļā
Ar bēro kumeliņu;
Meitas līdzi taisījās
Ūsiņam guni kurt.
Ar bēro kumeliņu;
Meitas līdzi taisījās
Ūsiņam guni kurt.
Ļaudīm lieli brīnumiņi
Par Ūsiņa kumeļiem:
Pieci zirgi, divi ķēves,
Septiņsimtu kumeliņu.
Par Ūsiņa kumeļiem:
Pieci zirgi, divi ķēves,
Septiņsimtu kumeliņu.
Par kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmeņa kumeliņu;
Tas atnesa rudziem ziedus,
Zemei zaļu āboliņu.
Ar akmeņa kumeliņu;
Tas atnesa rudziem ziedus,
Zemei zaļu āboliņu.
Ticējumi par Ūsiņu/Jurģa dienu
- Ja Jurģos līst lietus, būs slapja vasara, meža pļavās nebūs zāles.
- Ja Jurģu dienas rītā iet uz upi mazgāties, tad skauģi nevar noskaust.
- Ja Jurģu dienā saule spīd — labi padosies gurķi.
- Lai saime būtu mudīga, Jurģos jāvāra cūkas kāja.
-
Jurģa rītā pūš visi četri vēji, kurš uzvar, tas pārvalda visu gadu.
-
Ja Jurģu dienā spīd saule, labi padosies lopi.
-
Ja pirms Jurģiem ir pērkons — būs bada gads.
-
Jurģa dienā jācep maize, tad būs brangi zirgi.
Vasaras saulgrieži. Jāņi
Vasaras saulgriežus — svin brīdī, kad ir visgarākā diena un visīsākā nakts. Tas sakrīt ar 20. – 22. jūniju.
Saulgriežu laikā daba ir pilnā plaukumā un saule visdāsnāk dāvā savu enerģiju, tamdēļ šajās dienās plūktajām zālītēm ir visdziedinošākais spēks. Latvijas īsā vasara ir sasniegusi savu ziedēšanas pilnību. Zemkopim pirms Jāņiem pabeigti aršanas, sēšanas un ravēšanas darbi, bet pēc Jāņiem jau sākas ražas novākšanas laiks, kuru ievada siena pļauja.
Mūsdienās, lielākoties, mēs svinam Līgo dienu (Zāļu dienu) 23. jūnijā (šajā dienā Līgām ir vārda diena) un Jāņu dienu 24. jūnijā (šajā dienā vārda dienu svin Jāņi).
Jāņi ir gadskārtas svētki ar ļoti bagātām tradīcijām. Jau labu laiku pirms Jāņiem sākas gatavošanās svētkiem — tiek dziedātas Jāņu dziesmas, siets Jāņu siers, cepti pīrāgi, darīts alus un veikti daudzi citi veikti saimnieciski sagatavošanās darbi, lai nedotu Jāņu bērniem iemeslu apdziedāt sētas ļaudis par nevīžību un slinkumu. Naktī tiek kurināts Jāņu ugunskurs.
Tautasdziesmas par Jāņiem
Brauc, Jānīti šai zemē
Ar to ziedu vezumiņu:
Meitām dodi sārtas rozes,
Puišiem zaļas skābenītes.
Ar to ziedu vezumiņu:
Meitām dodi sārtas rozes,
Puišiem zaļas skābenītes.
Visi putni priecājāsi,
Jāņu dienu gaidīdami;
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi spārnus plivināja.
Jāņu dienu gaidīdami;
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi spārnus plivināja.
Pinat, meitas, vainadziņus
Jāņa dienas vakarā:
Kam būs greznis vainadziņš,
Tā Jānīša līgaviņa.
Jāņa dienas vakarā:
Kam būs greznis vainadziņš,
Tā Jānīša līgaviņa.
Jāņu ticējumi
- Jāņa naktī jāsviež ozola vainags ābelē; cik reizes vainags krīt zemē, tik gadu vēl līdz kāzām.
- Jāņos lopi pusnaktī runājot par cilvēku likteni.
- Tur, kur līgotāji Jāņu naktī gājuši par pļavām, tur zāle labāk aug.
- Jāņu vakarā uz ganībām jāiet līgot un siera ēst, lai govīm svētība pieliptu.
- Jāņu dienā meitas mazgājas kviešu rasā, no tā viņām baltas sejas.
- Jāņa naktī zied paparde ar krāšņiem ziediem. Kas iegūst papardes ziedu, tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas.
- Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.
- Jāņu vakarā vajagot laukus meijot ar pīlādžu zariem, tad skauģi neko nevarot padarīt.
- Jāņu vakaru kaimiņienēm vajaga runāt, tad neesot jāstrīdas visu gadu.
Izmēģini testu par Jāņiem šeit!
Šeit tu vari atrast darba lapu ar aktivitātēm Jāņu svinēšanai!
Jumji / Māras diena
Ar Jumja dienu 7., 8. augustu sākas labības pļauja un ražas novākšanas laiks, kas beigsies ar Apjumībām. Jumis latviešu mitoloģijā bija druvu dievība.
Jumis simbolizē auglību, tāpēc tā simbols ir divas kopā saauguša vārpas. Šajā dienā saimnieks ar palīgiem, uzsākot labības pļauju, veic īpašu rituālu, kuru sauc par jumja ķeršānu jeb ņemšanu. Tā ir pateicība par doto ražu. No pēdējā pļāvuma nopin vainagu, kuru glabāja klētī līdz nākamajai ražai. No pirmā rudzu pļāvuma cepj Jumja jeb Māras klaipu — tas tiek darīts Māras dienā un to cep lielāku par pārējiem.
Šī diena iezīmē viduspunktu starp Jāņiem — vasaras saulgriežiem un Miķeļiem — lielajiem rudens svētkiem.
Latviešiem Māra ir viena no galvenajām dievībām, tā ir Zemes Māte. Māra gādā par visu, kas notiek uz zemes, gan par cilvēkiem, gan par lopiem, gan par dabas spēkiem. Tāpēc Māras dienas tiek svinētas vairākas reizes gadā — rudenī 8. septembrī Rudens Māra, ziemā 2. februārī Ziemas Māra jeb Sveču diena, pavasarī 25. martā Pavasara Māra jeb Kāpostu Māra, bet vasarā 15. augustā Lielā Māras diena jeb Mārša, arī Maizes diena.
(Lielās) Māras diena ir seni latviešu svētki, kas veltīti senlatviešu dievībai Mārai un tikuši svinēti 15. augustā.
Jumji un Māras diena it kā saplūst vienos svētkos, jo no Jumja dienas pirmā rudzu pļāvuma Māras dienā izcepa Jumja klaipu. Ir nepieciešams laiks, lai labību izžāvētu, izkultu, samaltu graudus, tā iegūstot miltus, no kuriem tad arī izcept pirmo kukulīti.
Ar Māras dienu saule iegriežas Rudenājos — ražas novākšanas svētki, Miķeļi.
Māra ir dzīvības šķīrēja, mūža licēja, sieviešu aizbildne, mājas un maizes simbols, kā arī gods, tikums un tīrība.
Tautasdziesmas par Māras dienu
(par pavasara un vasaras Māras dienām)
Kas, bērziņi, tev apsedza
Tādu zaļu villainīti?
– Man apsedza mīļa Māra,
Vasariņu gaidīdama.
Tādu zaļu villainīti?
– Man apsedza mīļa Māra,
Vasariņu gaidīdama.
No debesu nolaidos
Ar sudraba virvītēm
Mīļās Māras šūpulī,
Māmuliņas klēpītī.
Ar sudraba virvītēm
Mīļās Māras šūpulī,
Māmuliņas klēpītī.
Apskaitās mīļa Māra,
Maltuvē iegājusi,
Atradusi dzirnaviņas
Pret saulīti ritinot.
Maltuvē iegājusi,
Atradusi dzirnaviņas
Pret saulīti ritinot.
Ticējumi par Māras dienu
(par pavasara Māras dienu)
- Ja Māras dienas rītā zeme un ūdeņi nav sasaluši, tad rudenī auzas cietīs no rudens salnām.
- Māras dienā, Lielā piektdienā un Zaļā ceturtdienā nedrīkst no meža nekā mājās nest, citādi vasaru nāk čūskas mājās.
-
Ja šai dienā salstot, tad vēl salšot 40 dienas no vietas.
-
Lai nākamā vasarā kāposti labi augtu, tad kāpostu Māras dienā tin kamolus, vāra klimpas, neko nešuj, nelāpa, nedur un pašu kāpostus ne vāra, ne ēd, ne cilā.
-
Māras dienā mati jāapgriež, tad gari augot.
-
Māras rītā agri jāceļas, citādi lācis atdodot gulētājam savu miegu, un tad visu gadu esot miegains.
-
Māras dienā ar pūpoliem jāper visi ogu krūmi, tad būšot daudz ogu.
-
Ja Māras dienā apskrien ap istabu trīs reizes, tad vasarā miegs nenāk.
Rudens saulgrieži. Miķeļi
Miķeļi / Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži, ko svin 20., 21., 22. septembrī. Mūsdienās Apjumības, rudens saulgrieži, ir saplūduši ar kristietības svētkiem par godu Svētajam erceņģelim Miķelim (Mihaēlam), tāpēc šo dienu atzīmē 29. septembrī.
Miķeļdiena, saukta arī par Mikēļiem, Mīkāļiem, Apjumībām un Jumja dienu, ir nozīmīgi svētki latviešu gadskārtu ieražās, jo tad ir novākta raža, tāpēc godina Jumi, kas ir auglības un svētības nesējs. Miķeļdiena ir nozīmīgs brīdis dabā, lai paredzētu laika apstākļus ziemai un pavasarim un zīlētu nākotni.
Tautasdziesmas par Miķeļdienu
Lieldieniņa liela diena,
Tā atnāca tukšu roku;
Miķelītis mazs vīriņš,
Tas atnāca pilnu roku.
Tā atnāca tukšu roku;
Miķelītis mazs vīriņš,
Tas atnāca pilnu roku.
Nāc, Miķeli, istabā,
Dzer glāzīti uz glāzītes,
Ēd plāceni uz plāceņa,
Tad būs visi svētki pilni.
Dzer glāzīti uz glāzītes,
Ēd plāceni uz plāceņa,
Tad būs visi svētki pilni.
Čudi, rudi, Miķelīti,
Vakar kāvu sivēniņu;
Paldies saku Miķeļam
Par to tauku sivēniņu.
Vakar kāvu sivēniņu;
Paldies saku Miķeļam
Par to tauku sivēniņu.
Ticējumi par Miķeļdienu
- Ja Miķeļos līst, būšot silta ziema.
- Ja koku lapas nobirst pirms Miķeļiem, būšot agrs un silts pavasaris.
- Ja Miķeļu diena un nakts ir miglaina, tad būšot laba vasara, bet, ja diena un nakts ir sausa un auksta, būšot slikta vasara.
- Miķeļdienā no meža vai svešām mājām neko nedrīkstot nest mājās, jo tad mājās nākot grauzēji un kukaiņi, un saēdot labību, drēbes un citas lietas.
- Miķeļdienā jāskatās vai govis nāk mājā ar zāli mutē vai bez tās. Ja ir zāle mutē, tad govīm pietrūks ēdamā un ienes badu mājās.
- Ja priekš Miķeļiem lapas nobirst — pirms Jurģiem ziedēs ievas.
- Līdz Miķeļiem vajag visu novākt — tad sniega vārti vaļā.
Izmēģini testu par Miķeļdienu šeit!
Šeit vari atrast darba lapas par Miķeļiem un Miķeļdienas tradīcijām!
Mārtiņdiena
Mārtiņdiena jeb Apkūlības ir ziemas sagaidīšanas svētki, kurus atzīmēja 5., 6. novembrī. Tagad tie ir saplūduši ar kristīgās baznīcas Svētā Mārtiņa dienu un atzīmē 10. novembrī.
Senlatviešu Saules gada kalendārā Mārtiņi apzīmē viduspunktu starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem jeb rudens un ziemas saulgriežiem. Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu, beidzās pieguļas un ganu laiks, kā arī veļu laika nobeigumu.
Tautasdziesmas par Mārtiņdienu
Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?
Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem.
Kas to zemi rībināja?
Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem.
Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem:
Tas sukāja, tas baroja
Manu bēru kumeliņu.
Deviņiem cekuliem:
Tas sukāja, tas baroja
Manu bēru kumeliņu.
Mārtiņš bija labs vīriņš
Par visiem vīriņiem:
Ne ruden, pavasar,
Pašā maizes laiciņā.
Par visiem vīriņiem:
Ne ruden, pavasar,
Pašā maizes laiciņā.
Ticējumi par Mārtiņdienu
- Mārtiņiem par godu stallī jākauj gailis, lai zirgam ziemā nepiemestos slimības.
- Ja Mārtiņos sniegs uz jumtiem, būšot gara ziema.
- Ja šī diena miglaina, gaidāma silta ziema.
- Ja Mārtiņdienā salst, tad silti būšot Ziemassvētkos.
- Ja zosis Mārtiņos pa dubļiem staigā, Lieldienās tās slidināšoties pa ledu.
- Ja Mārtiņa dienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu.
- Cik ilgi pēc Mārtiņiem kokiem vēl turas lapas, tik ilgi pēc Jurģiem nebūs vēl zāles.
- No Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem jāstāsta pasakas un jāmin mīklas, tad labi barojas cūkas.
- Mārtiņos jātaisa desas, tad cūkas labi barojas.
- Ja ap Mārtiņiem kokiem vēl zaļas lapas, tad uz Vasarsvētkiem to būs maz.
- Ja Mārtiņdienā snieg, tad būs gara ziema.