2. Pašvaldību teritoriālais iedalījums, pašvaldību vēlēšanas

Jebkura valsts, lai to būtu vieglāk pārvaldīt, ir iedalīta mazākos apgabalos.Visus svarīgos uzdevumus valstī nevar veikt viena centrālā valdība, tāpēc visas valstis ir sadalītas sīkākos apgabalos, kuras pārvalda pašvaldības- vēlēta vietējā vara. Pašvaldība ir daļa no kopējās valsts pārvaldes, tomēr demokrātiskās valstīs likumi ir veidoti tā, lai pašvaldības varētu darboties daļēji patstāvīgi. Tām gan jāievēro valsts kopējie likumi.

Latvijas pašvaldības ir novadi, tā pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas nosauca sīkākās teritoriālās vienības, kurās sadalīja rajonus. Novadā ir apvienojušies vairāki mazi pagasti un mazākas pilsētas. Pēc reformas ārpus novadiem par atsevišķām pašvaldībām kļuva lielās pilsētas – Rīga, Jūrmala, Ventspils, Liepāja, Jelgava, Rēzekne, Daugavpils, Valmiera un Jēkabpils.

 

 

2021. gada vasarā, 5. jūnijā, notika pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām Latvijas administratīvais iedalījums mainījās.

Izveidojās lielākas pašvaldības jeb rajoni, kuras apvienos lielākus apgabalus, vairākus novadus vienā.

 

 

Neatkarīgi no tā, kā tiek iedalītas pašvaldības, svarīgi, ka to raksturojošie elementi nemainās. 

Pašvaldību pārvaldi nosaka Saeimas pieņemts likums un nolikums, kuru izstrādā pati pašvaldība. Arī pašvaldībai ir lēmumu pieņēmējs un ir izpildītāji. Gan lēmumu pieņēmējam, gan izpildītājam ir sava vadība. Tos cilvēkus, kuriem pārvaldē ir piešķirtas tiesības sagatavot un pieņemt lēmumus, sauc par amatpersonām.

Pašvaldības vada visu pašvaldības balsstiesīgo iedzīvotāju vēlētas padomes. Tās ievēlē pēc proporcionālās sistēmas.

 

Vēlēšanas notiek ik pa 4 gadiem. Piedalīties drīkst Latvijas Republikas un Eiropas Savienības pilsoņi, kuri dzīvo pašvaldībā. Ievēlēt pašvaldībā drīkst deputātus no 18 gadu vecuma. Deputātu kandidātu sarakstus lielajās pašvaldībās var izvirzīt partijas, bet mazajās pašvaldībās (līdz 5000 iedzīvotājiem) vēlētāju apvienības, kurās apvienojušies vismaz 20 vēlētāju.
Domes vai padomes priekšsēdētāju ievēlē no deputātu vidus, un viņa uzdevums ir vadīt domes darbu. Domes vai padomes priekšsēdētājs, izpilddirektors, priekšsēdētāja vietnieki ir amatpersonas, tāpat kā citi valsts pārvaldē strādājošie.

Lai pārzinātu dažādas nozares, domes var izveidot komitejas un komisijas. Lēmumus pilda domes iecelts izpilddirektors. Viņam ir pakļauti dažādi pašvaldības dienesti.

Domes sēdes notiek regulāri. Arī Tu vari tajās piedalīties un izteikt ierosinājumus, tikai balsstiesību Tev vēl nebūs.
Piedalīšanās vēlēšanās ir izšķirošs demokrātijas pastāvēšanas nosacījums. Vislabākās pārvaldes formas un konstitūcijas nedarbosies, ja pilsoņi tās ignorēs. Latvijas pamatlikumu, konstitūciju sauc par Satversmi.

 

Pilsoņu pienākums ir piedalīties vēlēšanās. Cilvēki, kuri uzskata, ka viena balss jau neko neizšķir,

kļūdās. Ja visi tā uzskatīs un neies uz vēlēšanām, tad vēlēšanas nenesīs cerēto rezultātu. Tikai esot