Viss, kas redzams mums apkārt, ir radies, veidojies un attīstījies daudzu tūkstošu gadu laikā. Lai izprastu mūsdienu cilvēku un pasauli, kurā viņš dzīvo, ir jāprot ielūkoties pagātnē, citā laikā, atšķirīgos apstākļos un notikumos.
Miljoniem gadu pirms tam, kad parādījās pirmie cilvēki, daba pati radīja visprecīzāko laika rādītāju. Tā ir zemeslode, kas vienmērīgi griežas ap savu asi, un tajā pat laikā apriņķo ap Sauli vienu reizi gada laikā.
Zeme apriņķo ap Sauli, un diennakts laikā - pati ap savu asi. Gads un diennakts ir divas laika vienības, ko devusi daba. Pārējās izdomājuši cilvēki, iedalot gadu mēnešos, mēnešus – nedēļās, diennaktis – stundās, minūtēs un sekundēs.
Laika vienības:
Svarīgi!
sekunde
minūte = 60 sekundes
stunda = 60 minūtes
diennakts = 24 stundas
nedēļa = 7 diennaktis
mēnesis = 28 (29), 30, 31 diena
gads 365 vai 366 dienas
dekāde = 10 dienas vai 10 gadi
gadsimts (gs.) = 100 gadi
gadu tūkstotis (g.t.) = 1000 gadi
Senie cilvēki diennakts laiku noteica pēc saules un pēc zvaigznēm. Par gada sākumu uzskatīja garāko vasaras dienu. Gada iedalījums veidojies cilvēkiem vērojot Zemes tuvāko pavadoni - Mēnesi. Cilvēki ievēroja ka Mēness forma mainās, un no viena pilnmēness līdz nākošajam paiet 30 dienas. Gada laikā Mēness apriņķo Zemei apkārt vairāk kā 12 reizes, tāpēc gadu sāka iedalīt mēnešos. Savukārt katru mēnesi iedalīja četrās fāzēs: pieaugošs, pilns, dilstošs un tukšs Mēness, katra no fāzēm ilgst apmēram nedēļu.
Laika ritējumam nav ne sākuma, ne gala. Lai varētu orientēties laikā, dažādas tautas ir pieņēmušas kādu būtisku notikumu par laika skaitīšanas sākumpunktu.
6 .gs. radās ideja par vienotu laika skaitīšanas sistēmu. Kristīgajā pasaulē laika skaitīšanas sākuma punkts ir Jēzus Kristus dzimšana. Aizsākās gadu skaitīšana pēc Kristus (pēc Kr.) jeb mūsu ērā (m.ē.), bet visus iepriekšējos notikumus skaitot pretējā virzienā, sākot saukt par laiku pirms Kristus vai pirms mūsu ēras (p.m.ē.). Ja kristīgā pasaule atzīmē 2021. gadu, tas nozīmē, ka kopš Jēzus Kristus dzimšanas ir pagājis 2021. gads.
Musulmaņiem – laika skaitīšana sākas no 622. gada, kad Muhameds pārcēla musulmaņu svētvietu no Mekas uz Medīnu.
Tagadne – pašreizējais, tagadējais laikposms.
Tagadne ir ļoti īss laika sprīdis, jo katrs mirklis, kurš ir pagājis, ir pagātne.
Vēstures izpēti interesē galvenokārt notikumi, kuri ir notikuši senāk. Katram vēsturiskam notikumam, procesam, pārmaiņām ir savs cēlonis. Tas izraisa turpmākos notikumus.
Pagātne – norāda uz laika periodu pirms tagadnes, bet to lieto arī, lai atsauktos uz lietu vai modi, kas jau ir novecojusi, un uz iepriekšējo pieredzi (atmiņām), kas cilvēkam ir.
Cēlonis – ir turpmāko notikumu izraisītājs.
Sekas – ir cēloņa darbības radītais iznākums, izmaiņas.
Sekas – ir cēloņa darbības radītais iznākums, izmaiņas.
Attēlā: Pasaules ievērojamāko atklājumu, kuri būtiski mainīja pasaules attīstību, laika līnija
Piemēram, jaunu atklājumu un izgudrojumu rezultātā attīstījās gludeklis: sākotnēji karsējams uz oglēm, vēlāk pildīts ar oglēm, tad tvaika gludeklis, pēc tam elektriskais.
Ja cilvēki līdz šim izmantoja ogļu gludekli, tad izgudrojot elektrību, sāka izmantot elektrisko gludekli.
Attēlā: Gludekļu evolūcija, pateicoties elektrības atklāšanai
Tātad, cēlonis bija elektrības izgudrošana, sekas – elektriskā gludekļa, fēna, tējkannas, ledusskapja, plīts un citu elektroierīču izgudrošana.
Tātad, cēlonis tam, ka varēja izgudrot automobīli, bija iekšdedzes dzinēja izgudrošana. Sekas – cilvēkiem kļuva pieejamas mašīnas, lidmašīnas, pieveicami lieli attālumi īsā laika periodā.
Radio viļņu atklāšana radīja iespēju izgudrot radio, telefonus, telegrāfu. Mūsdienās, zinātnei attīstoties, telefoni ir attīstījušies ļoti strauji.
Daudzi politiski notikumi ir par cēloni turpmākajām sekām, piemēram:
Lai nodibinātu kolhozus, bija jāatbrīvojas no turīgajiem zemniekiem, kuri pretojās kolhozu izveidošanai. Vēlme dibināt kolhozus bija cēlonis 1949. gada 25. marta cilvēku izsūtīšanai, un pati izsūtīšana (deportācija) bija sekas.
Attēlā: Lopu vagoni, ar kuriem no Latvijas aizveda izsūtījumā uz Sibīriju vairāk nekā 50 000 cilvēku
Arī tavai ikdienas rīcībai ir cēloņi un sekas, piemēram:
Tu ziemā silti nesaģērbies, tāpēc saslimi.
Vakar neizmācījies, šodien saņēmi nesekmīgu vērtējumu.
Regulāri netīri zobus, ciet no zobu bojāšanās un sāpēm.
Tu aizmirsi sporta tērpu, tāpēc nevarēji piedalīties stundā.
Atsauce:
Latviešu valodas vārdnīca, Avots, 1998.,792.lpp
https://lv.facts-news.org/
https://lv.glosbe.com/
http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/islams/islams-vesture.html
https://lv.facts-news.org/
https://lv.glosbe.com/
http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/islams/islams-vesture.html
Lopu vagoni - Birute Vijeikiene / Shutterstock.com