Latvieši paši savu valsti nodibināja 1918. gada 18. novembrī.
Latvija svešu tautu varā
Latvijas valsts veidošanos aizkavēja iekarotāji, Latviešu zemes bija gan vācu iekarotās Livonijas sastāvā, gan poļu-lietuviešu, gan zviedru pakļautībā, gan Krievijas impērijas sastāvā. Iekarotāji latviešu apdzīvotās teritorijas nekad nebija apvienojuši vienā atsevišķā valstī, tā vienmēr ir bijusi kādas citas lielākas un varenākas valsts pakļautībā.
 
guberna_Dz (1).svg
Kurzemes, Vidzemes un Latgales guberņas, 20.gadsimta sākums

Krievijas impērijas laikā latviešu apdzīvotās zemes bija sadalītas starp trīs pārvaldes apgabaliem, guberņām. Kurzemes guberņā ietilpa Kurzeme, Zemgale un Sēlija. Vidzeme bija iekļauta Vidzemes guberņā kopā ar daļu Igaunijas zemju, Latgale — Vitebskas guberņā kopā ar Baltkrievijas zemēm. Tas neveicināja vienotas kultūras, valodas un valsts rašanos.

Latvijas zemes un dabas bagātības nekalpoja pašiem latviešiem. Valdnieki, kuri valdīja pār Latvijas zemēm, ievāca nodokļus, izmantoja Latvijas iedzīvotājus savos karos, bet zemes pasludināja par muižnieku īpašumu, aizliedza latviešiem ogot, sēņot, vākt malku mežos, ierobežoja cilvēku brīvības. Krievijas valdība neļāva dibināt sabiedriskās organizācijas, cenzēja preses izdevumus, grāmatas. Latgalē aizliedza lietot latgaļu valodu un tajā iespiest grāmatas. Lielāku brīvību Latgale izcīnīja pēc 1905. gada asiņainajiem notikumiem.

Krievijas impērijas sabrukums
Krievijā sākās sadursmes pret cara varu un diskusijas par valsts nākotni. Latvieši cerēja, ka Krievija kļūs par demokrātisku valsti un Latvija iegūs autonomiju, jeb lielākas tiesības uz pašnoteikšanos. Pēc cara gāšanas Krievijā nodibinājās Pagaidu valdība, kura nespēja nodrošināt kārtību armijā. To izmantoja Vācija, un tās karaspēks ieņēma Rīgu.
 
Rīgas_latviešu_brīvprātīgo_iesaukšanas_punkts_Elizabetes_ielas_61_pagalmā_1915.jpg
2. attēlā: Rīgas latviešu brīvprātīgo iesaukšanas punkts, 1915. gads
 
Lai cīnītos pret vācu iebrucējiem, 1915. gada jūlijā sāka formēt pirmos latviešu strēlnieku bataljonus, kuri bija Krievijas armijas sastāvā. Tajos pieņēma brīvprātīgos jaunekļus un vīrus no 17 līdz 35 gadu vecumam. 
 
Jukas Krievijā beidzās 1917. gada oktobrī, kad varu sagrāba komunisti un nodibināja padomju varu. Pa to laiku Vācija bija ieņēmusi gandrīz visas Latvijas zemes, noslēdza ar komunistiem mieru un panāca, ka Latvijas zemes paliek Vācijas varā. Vāciešu plānos bija izveidot valsti, kuru pārvaldītu vācu monarhi.

Latvijas valsts dibināšanas iespēja
Vācijai karot kļuva arvien grūtāk, jo Eiropas rietumos tā karoja ar Franciju un Apvienoto Karalisti, karā iesaistījās arī ASV. Austrumos Vācija karoja ar Krieviju, tāpēc 1918. gadā nācās atzīt sakāvi un atteikties no domas veidot vācu valsti Latvijas zemē. Latviešiem radās doma par savu valsti, bet apstākļi bija sarežģīti; Latvijas teritorijā vēl atradās vācu karaspēks, un Padomju Krievija gribēja Latvijas zemi iegūt sev. Latvieši nolēma vispirms izveidot Latvijā pagaidu pārvaldi, panākt, lai Latvija būtu gatava vēlēt Satversmes sapulci, ievēlēt to un pieņemt Satversmi.