Klimats ir ilggadīgs laikapstākļu režīms, kas ir raksturīgs noteiktai teritorijai.
Klimatu ietekmē atmosfēras cirkulācija, bet pastāv arī citi ģeogrāfiski faktori, kurus sauc par klimata veidotājfaktoriem. Tiek uzskatīts, ka tie ir platuma grādi, jeb attālums no ekvatora, augstums virs jūras līmeņa, reljefs, attālums no okeāna un okeāna straumes.
- Platuma grādi jeb attālums no ekvatora. Saules stari krīt uz ekvatoru taisnā leņķi, tas ļauj Saules siltumam neatdziest un tikt līdz Zemes virsmai ātrāk nekā citos platuma grādos. Tātad, jo tālāk vieta atrodas no ekvatora, jo krišanas leņķis ir mazāks, līdz ar to Saules stariem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai tiktu pie Zemes virsmas.
Saules staru krišanas leņķi uz Zemes virsmu - Augstums virs jūras līmeņa. Jo augstāk vieta atrodas virs jūras līmeņa, jo zemāka temperatūra būs tajā. Tas ir saistīts ar gaisa blīvumu, kas samazinās, palielinoties augstumam. Kāpjot kalnā, ar katru kilometru (1000 m) temperatūra samazinās par 6 °C.
Temperatūra atkarībā no augstuma virs jūras līmeņa - Reljefs. Vietās, kas atrodas augsto kalnu tuvumā nokrišņu daudzums parasti ir mazāks, jo kalni ir šķērslis gaisa masu kustībai, līdz ar to nokrišņu mākoņi netiek klāt teritorijai.
Reljefa ietekme uz nokrišņu sadalījumu
Piemērs:
Latvijā nav kalnu, bet ir augstienes, kurās temperatūra tāpat ir zemāka. Arī nokrišņu daudzums augstienēs, piemēram, Vidzemes augstienē ir lielāks , jo nav nekādu šķēršļu gaisa masu pārvietošanai. Savukārt zemienēs un līdzenumos, piemēram, Zemgales līdzenumā ir sausāks un siltāks klimats.
- Attālums no okeāna. Pēc attāluma no okeāna klimatu var iedalīt okeāniskā, kontinentālā un mēreni kontinentālā. Okeānisks klimats ir raksturīgs vietām, kas atrodas okeāna krastā. Šīm vietām ir raksturīgs liels nokrišņu daudzums, siltas un mitras vasaras un maigas ziemas. Mēreni kontinentāls klimats ir raksturīgs teritorijām, kas atrodas salīdzinoši netālu no okeāna vai iekšējo jūru krastos. Vasaras šajās vietās ir nokrišņiem bagātākas un siltas, savukārt ziemas ir mērenās un vēsas. Kontinentāls klimats ir vietām, kas atrodas kontinenta vidū. Šādās vietās ir karstas vasaras un aukstās ziemas, temperatūras starpība starp jūliju un janvāri ir ļoti liela.
Piemērs:Piemēram, salīdzinot Ventspili ar Daugavpili, varam secināt, ka Ventspilī temperatūras amplitūda, jeb starpība starp zemāko un augstāko temperatūra ir mazāka, nekā Daugavpilī. To ietekmē Baltijas jūras tuvums un lielāks gaisa mitrums Ventspilī. - Okeāna straumes. Jau zini, ka okeāna straumes var būt siltās un aukstās. Ūdens siltajās straumēs augstākas temperatūras dēļ iztvaiko ātrāk, līdz ar to silto straumju piekrastēs veidojas mitrs klimats. Aukstajās straumēs iztvaikošana notiek lēnāk, tāpēc nokrišņi veidojas ļoti maz un krastā veidojas tuksneši. Zemes griešanas ietekmē aukstās straumes parasti veidojas kontinentu rietumu krastos, bet siltās - austrumu krastos.
Okeāna straumju karte
Piemērs:
Peru jeb Humbolta aukstā straume plūst gar Dienvidamerikas rietumu krastu, kurā ir atrodams viens no sausākajiem pasaules tuksnešiem - Atakama.
Peru (Humbolta) straume
Atakamas tuksnesis
Piemērs:
Eiropas un arī Latvijas klimatu ietekmē Ziemeļatlantijas siltā straume, kas pārvieto mitrās gaisa masas no Atlantijas okeāna Eiropas virzienā.