Atmosfērai ir ļoti liela nozīme Zemes pastāvēšanā - tā aizsargā mūsu planētu no kosmiskā starojuma un meteorītiem, regulē skābekļa daudzumu un temperatūru.
Atmosfēra ir Zemes gāzu apvalks.
Atmosfēra sastāv no atšķirīgiem pēc ķīmiskā sastāva un temperatūras slāņiem - troposfēras, ozona slāņa, stratosfēras, mezosfēras un termosfēras.
Atmosfēras spiediens ir spēks, ar kuru gaiss iedarbojas uz visiem uz Zemes esošiem objektiem.
Uz Zemes izšķir zemā un augstā atmosfēras spiediena joslas. Uz ekvatora, 60° paralēlēm ziemeļu un dienvidu puslodēs atrodas zemā spiediena joslas. Šīm joslām parasti ir raksturīgs lielāks nokrišņu daudzums. Savukārt uz 30° paralēlēm un polos ir novērojams augsts spiediens, kura ietekmē nokrišņi veidojas ļoti mazā daudzumā.
Atmosfēras cirkulācijas modelis
Atmosfēras cirkulācija ir planetāra mēroga gaisa plūsmu sistēma virs Zemes.
Valdošie vēji ir vēji, kas pastāvīgi vai sezonāli pūš noteiktajā virzienā.
Atmosfēras cirkulācijas ietekmē no augstā spiediena joslām zemā spiediena joslu virzienā pūš valdošie vēji. Piemēram, no 30° paralēles uz 60° paralēli pūš rietumu vēji (virzienā no rietumiem uz austrumiem). Savukārt vējus, kas pūš no 30° paralēles uz ekvatoru sauc par pasātiem. Šie vēji savu virzienu nemaina visa gada garumā. Taču pastāv arī sezonāli vēji, piemēram musoni, kas vasaras laikā pūš no okeāna uz sauszemi un ziemā - no sauszemes uz okeānu. Musoni visvairāk ir raksturīgi Indijā un Ķīnas ziemeļu daļā.
Valdošie vēji
Atmosfērā veidojas arī augstā un zemā spiediena veidojumi - cikloni un anticikloni.
Ciklons - atmosfēras veidojums ar zemu spiedienu centra.
Anticiklons - atmosfēras veidojums ar augstu spiedienu centrā.
Cikloniem un anticiklonam ir raksturīgi dažādi laikapstākļi un citas raksturojošās iezīmes.
| Ciklons | Anticiklons |
| Zems spiediens | Augsts spiediens |
| Augšupejošās gaisa masas | Lejupejošās gaisa masas |
| Kustība notiek pretēji pulksteņrādītāj virzienam ziemeļu puslodē un pulksteņrādītāj virzienā dienvidu puslodē. | Kustība notiek pulksteņrādītāj virzienā ziemeļu puslodē un pretēji pulksteņrādītāj virzienam dienvidu puslodē. |
| Liels nokrišņu daudzums | Nav nokrišņu |
| Vēss laiks vasarā | Karsts laiks vasarā |
| Temperatūras paaugstināšanās, atkusnis ziemā | Auksts laiks ziemā |
| Vējš | Bezvējš |
Ciklona satelītattēls
Ciklona shēma
Anticiklona shēma
Silto un auksto gaisa masu saskares vietu sauc par atmosfēras fronti.
Siltam gaisam uzbīdoties virsū aukstajām gaisam, veidojas siltā fronte, kurai ir raksturīgi spalvu mākoņi augstākajos atmosfēras slāņos un reizēm arī smidzinošs lietus. Atmosfēras spiediens, uzbīdoties siltajai frontei, parasti samazinās. Savukārt aukstā fronte veidojas tad, kad aukstais gaiss nomaina silto, izvietojoties zem tā. Aukstā atmosfēras fronte atnes milzīgus gubmākoņus, stiprās lietusgāzes vasarā vai puteni ziemā, stiprus vējus un negaisu.
Siltā atmosfēras fronte
Aukstā atmosfēras fronte