Klimatu un laika apstākļus pēta klimatologi un meteorologi. Savam darbam šie speciālisti izmanto klimata kartes un klimatogrammas.
Klimatoloģija ir zinātne par klimata veidošanos, likumsakarībām, ģeogrāfisko izvietojumu un nozīmi dabā un cilvēku dzīvē.
Meteoroloģija ir zinātne, kas pēta atmosfēru, tās struktūru un īpašības. Sinoptiskās meteoroloģijas speciālisti nodarbojas ar laika apstākļu prognozēšanu.
Ģeogrāfijas stundās Tu arī pēti klimatu, līdz ar to tev noderēs Digitālā ģeogrāfijas atlanta kartes:
- Pasaules klimata joslas un jūras straumes, šajā kartē atradīsi arī klimatogrammas, kas atbilst dažādām klimata joslām;
- Nokrišņu daudzuma kartes visiem kontinentiem;
- Temperatūras kartes janvārī un jūlijā visiem kontinentiem;
- Latvijas klimats - nokrišņu daudzums, temperatūra un galējības (Latvijas meteoroloģiskie rekordi, piemēram, zemākā temperatūra, kas tika reģistrēta Latvijā), šajā kartē atradīsi arī bezsala perioda ilgumu dažādās Latvijas vietās.
Internetā atradīsi arī tiešsaistes klimata kartes, kurās var izvēlēties slāņus, piemēram, atmosfēras spiedien, nokrišņi, temperatūra, vēji u.tml., piemēram, https://www.ventusky.com/
Piemērā redzi atmosfēras spiediena karti, kurā L - zems spiediens, H - augsts spiediens. Jau zini, ka zema spiediena apgabali ir cikloni, savukārt augstā spiediena apgabali - anticikloni.
Redzi arī sarkanās un zilās līnijas, kas attiecīgi apzīmē silto un auksto atmosfēras spiedienu. Izmantojot šāda veida kartes, ir iespējams patstāvīgi prognozēt laikapstākļus.
Klimata kartes piemērs
Siltās atmosfēras frontes apzīmējums
Aukstās atmosfēras frontes apzīmējums
Vēl viens veids, kā pētīt klimatu, ir klimatogrammas analīze.
Klimatogramma ir klimata (temperatūras un nokrišņu) grafiskais attēlojums noteiktajā laika periodā (parasti gadā).
No klimatogrammas var nolasīt katra mēneša nokrišņus, kas ir apzīmēti ar stabiņiem un temperatūru, kas ir apzīmēta ar līniju.
Lai noteiktu temperatūras atšķirību gada laikā, aprēķina temperatūras amplitūdu.
Temperatūras amplitūda = Augstākā temperatūra - zemākā temperatūra
Gada vidējā temperatūra = Gada nokrišņu summa ir jāizdala ar mēnešu skaitu (12).
Vēl viens klimata rādītājs ir kopējais nokrišņu daudzums, kuru aprēķina, saskaitot visu mēnešu nokrišņus.
Piemērs:
Igaunijas galvaspilsētas Tallinas klimatogramma:
Temperatūra janvārī ir -3 °C;
Nokrišņu daudzums janvārī ir 67 mm;
Temperatūra jūlijā ir 18 °C;
Nokrišņu daudzums jūlijā ir 84 mm;
Temperatūras amplitūda = 18 °C (augstākā temperatūra) - (- 3°C) (zemākā temperatūra) = 18 + 3,3 = 21,3 °C
Vidējā gada temperatūra = ((-3,2) + (-3,3) + 0,4 + 5,1 + 10,4 + 14,9 + 18 + 16,8 + 12,4 + 6,8 + 2,4 + (-1))/12 = 6,6 °C
Kopējais nokrišņu daudzums gadā = 67 + 42 + 33 + 34 + 35 + 68 + 84 + 83 + 59 + 78 + 63 + 60 = 706 mm.
Nokrišņu daudzums janvārī ir 67 mm;
Temperatūra jūlijā ir 18 °C;
Nokrišņu daudzums jūlijā ir 84 mm;
Temperatūras amplitūda = 18 °C (augstākā temperatūra) - (- 3°C) (zemākā temperatūra) = 18 + 3,3 = 21,3 °C
Vidējā gada temperatūra = ((-3,2) + (-3,3) + 0,4 + 5,1 + 10,4 + 14,9 + 18 + 16,8 + 12,4 + 6,8 + 2,4 + (-1))/12 = 6,6 °C
Kopējais nokrišņu daudzums gadā = 67 + 42 + 33 + 34 + 35 + 68 + 84 + 83 + 59 + 78 + 63 + 60 = 706 mm.
Klimatogrammu var uzzīmēt arī pašam, izmantojot datu tabulu un ņemot vērā šos soļus:
1. Aplūko datu tabulu un atrodi visaugstāko un viszemāko temperatūru un nokrišņu daudzumu;
Datu tabula
2. Virsrakstā pieraksti pilsētas un valsts nosaukumu, šajā gadījumā - Tallina, Igaunija;
3. Izveido temperatūras (kreisajā pusē) un nokrišņu daudzuma (labajā pusē) skalas. Ņem vērā to, ka tas var atšķirties, taču attālumam starp vērtībām ir jābūt vienādam (piemēram, temperatūrai - -2, 0, 2, 4, 6... , un nokrišņu daudzumam - 0, 10, 20, 30, 40...) Ņem vērā arī to, ka temperatūra var būt negatīvs skaitlis, savukārt nokrišņu daudzums - tikai pozitīvs. Veido skalas tā, lai ietilpinātu klimatogrammā visas 1. punktā noteiktās augstākās un zemākās vērtības.
4. Lejā vienādā attāluma pieraksti mēnešu nosaukumus (var rakstīt tikai mēnešu nosaukumu pirmos burtus)
5. Ar punktiem atzīmē temperatūru katrā mēnesī, kad tas ir izdarīts, savieno punktus ar brīvo roku.
6. Ar punktiem atzīmē nokrišņu daudzumu katrā mēnesī, katrs punkts ir stabiņa augstums. Zīmē stabiņus ar lineālu, vienādā attālumā viens no otra.
Salīdzini savu klimatogrammu ar augstāk redzamo Tallinas klimatogrammu, ja Tev viss izdevās, klimatogrammām ir jāizskatās līdzīgi.
Klimatogrammas var ģenerēt arī tiešsaistes vietnēs, piemēram, https://climatecharts.net/. Turpat atradīsi arī klimata datus pa gadiem un mēnešiem.
Pastāv iespēja izveidot klimatogrammu digitāli Excel programmā. Video instrukcija (angļu valodā) ir pieejama šeit.