Katru skaitli un arī decimāldaļas var attēlot uz skaitļu stara.
Starp katriem diviem skaitļiem var atlikt vēl citus skaitļus.
Starp katriem diviem skaitļiem var atlikt vēl citus skaitļus.
Ja katru veselo sadalām \(10\) daļās, iegūstam desmitdaļas. Katra daļa ir , tas ir \(0,1\).
Kā saprast, kādi skaitļi atrodas, piemēram, starp \(0,1\) un \(0,2\)?
Katru desmitdaļu sadalot vēl \(10\) daļās, iegūstam simdaļas. Izdevīgi ir arī desmitdaļas paplašināt uz simtdaļām, pieliekot galā decimāldaļai vienu nulli.
\(0,1 = 0,10\) un \(0,2 = 0,20\). Un tagad Tev ir vieglāk saprast, kādi skaitļi atrodas starp \(0,10\) un \(0,20\). Aplūko un izpēti skaitļu staru, kur ir attēlotas dažas simtdaļas!
\(0,1 = 0,10\) un \(0,2 = 0,20\). Un tagad Tev ir vieglāk saprast, kādi skaitļi atrodas starp \(0,10\) un \(0,20\). Aplūko un izpēti skaitļu staru, kur ir attēlotas dažas simtdaļas!
Ja katru simtdaļu sadala vēl \(10\) daļās, tad iegūstam tūkstošdaļas. Uz skaitļu stara pierakstītas ir tikai dažas tūkstošdaļas.
Ja attālumu starp \(2\) uz stara esošiem skaitļiem sadala nevis desmit, bet, piemēram, \(5\) daļās, tad katras daļas lielums ir .
Bet, sadalot attālumu starp \(2\) uz stara esošiem skaitļiem \(4\) daļās, katras daļas lielums ir .