3. daļas 2.3. uzdevums. Kompleksais pētījums. Datu analīze — uzdevums. Eksāmens un monitoringa darbs bioloģijā, Bioloģija II (Augstākais līmenis).

Joda šķīdums spirtā ir oranži brūnā krāsā. Ciete aukstā ūdenī nešķīst, savukārt, ja cietes maisījumu ar ūdeni karsē, veidojas koloidāls šķīdums – cietes klīsteris. Ja joda šķīdumu pievieno paraugam, kas satur cieti, parauga krāsa mainās uz tumši zilu. Ja cietes hidrolīze ir notikusi pilnīgi, tad zilais krāsojums nav novērojams. Daļēji hidrolizējoties, ciete var iekrāsoties dažādas intensitātes zilos toņos. Amilāzes aktivitāte ir atkarīga no vides temperatūras, vides pH, substrāta koncentrācijas, kā arī no amilāzes koncentrācijas dažādās sēklās.

Eksperimenta gaita:
1. Ievēro drošību, lietojot joda šķīdumu spirtā un strādājot ar stikla traukiem un piederumiem! Uzmanies, lai joda šķīdums spirtā nenokļūtu uz ādas, apģērba vai darba virsmas!
2. Ieliec mēģeņu turētājā četras vienāda tilpuma un vienāda diametra mēģenes un tās nomarķē!
3. Samaisi cietes klīsteri ar nūjiņu un, izmantojot atbilstošu mērierīci (pipeti vai mēršļirci), ielej katrā mēģenē vienādu tilpumu – 1 mL – cietes klīstera!
4. Vienu mēģeni ar cietes klīsteri atstāj kontrolei!
5. Otrajā mēģenē, izmantojot atbilstošu mērierīci (pipeti vai mēršļirci), pievieno 1 mL diedzēto sēklu suspensijas!
6. Trešajā mēģenē, izmantojot atbilstošu mērierīci (pipeti vai mēršļirci), pievieno 2 mL diedzēto sēklu suspensijas!
7. Ceturtajā mēģenē, izmantojot atbilstošu mērierīci (pipeti vai mēršļirci), pievieno 3 mL diedzēto sēklu suspensijas!
8. Uzmanīgi ar nūjiņu samaisi 2., 3. un 4. mēģenes saturu!
9. Pēc 5 minūtēm visās četrās mēģenēs iepilini vienu pilienu joda šķīduma spirtā un saskalini! Viena šķīduma piliena tilpums ir 0,01 mililitrs.
10. Pēc eksperimenta pabeigšanas saliec visus darba piederumus uz paplātes un to atstāj uz galda!

Eksperimentā iegūtie dati parāda, ka palielinoties saberztu diedzētu sēklu suspensijas tilpumam, zilās krāsas intensitāte pēc joda šķīduma pievienošanas palielinās. Kontroles mēģenē (0 mL suspensijas) bija 1 (zils krāsojums nebija novērojams), kas norāda uz pilnīgu cietes hidrolīzi. Pie 1 mL sēklu suspensijas zilās krāsas intensitāte bija 2 (gaiši zils), kas liecina par daļēju hidrolīzi. Palielinot suspensijas tilpumu līdz 2 mL, zilās krāsas intensitāte palielinājās līdz 3 (zils), un pie 3 mL suspensijas tās zilās krāsas intensitāte bija (tumši zils) 4, kas norāda, ka ciete nav hidrolizējusies.
Eksperimentā iegūtie dati parāda, ka palielinoties saberztu diedzētu sēklu suspensijas tilpumam, zilās krāsas intensitāte pēc joda šķīduma pievienošanas palielinās. Kontroles mēģenē (0 mL suspensijas) zilās krāsas intensitāte bija 1 (tumši zils), kas norāda, ka ciete nav hidrolizējusies. Pie 1 mL sēklu suspensijas zilās krāsas intensitāte bija 2 (zils), kas liecina par daļēju hidrolīzi. Palielinot suspensijas tilpumu līdz 2 mL, zilās krāsas intensitāte samazinājās līdz 3 (gaiši zils), un pie 3 mL suspensijas tā sasniedza 4 (zils krāsojums vairs nebija novērojams), kas norāda uz pilnīgu cietes hidrolīzi.
Eksperimentā iegūtie dati parāda, ka samazinoties saberztu diedzētu sēklu suspensijas tilpumam, zilās krāsas intensitāte pēc joda šķīduma pievienošanas samazinās. Kontroles mēģenē (0 mL suspensijas) bija 1 (zils krāsojums nebija novērojams), kas norāda uz pilnīgu cietes hidrolīzi. Pie 1 mL sēklu suspensijas zilās krāsas intensitāte bija 2 (gaiši zils), kas liecina par daļēju hidrolīzi. Palielinot suspensijas tilpumu līdz 2 mL, zilās krāsas intensitāte palielinājās līdz 3 (zils), un pie 3 mL suspensijas tās zilās krāsas intensitāte bija (tumši zils) 4, kas norāda, ka ciete nav hidrolizējusies.
Eksperimentā iegūtie dati parāda, ka palielinoties saberztu diedzētu sēklu suspensijas tilpumam, zilās krāsas intensitāte pēc joda šķīduma pievienošanas samazinās. Kontroles mēģenē (0 mL suspensijas) zilās krāsas intensitāte bija 1 (tumši zils), kas norāda, ka ciete nav hidrolizējusies. Pie 1 mL sēklu suspensijas zilās krāsas intensitāte bija 2 (zils), kas liecina par daļēju hidrolīzi. Palielinot suspensijas tilpumu līdz 2 mL, zilās krāsas intensitāte samazinājās līdz 3 (gaiši zils), un pie 3 mL suspensijas tā sasniedza 4 (zils krāsojums vairs nebija novērojams), kas norāda uz pilnīgu cietes hidrolīzi.

Šie dati atbilst teorijai situācijas aprakstā – amilāze, kas atrodas diedzētās sēklās, katalizē cietes hidrolīzi, pārveidojot to par maltozi. Jo lielāks bija pievienotais suspensijas tilpums, jo vairāk amilāzes enzīmu piedalījās reakcijā, tādējādi cietes daudzums klīsterī samazinājās, un zilais krāsojums kļuva vājāks.
Zilās krāsas intensitāte pieauga, palielinot pievienotās suspensijas daudzumu, kas liecina, ka diedzētu sēklu suspensija satur vielas, kas bloķē amilāzes aktivitāti un neļauj cietei sašķelties.
Jo mazāks bija pievienotais sēklu suspensijas tilpums, jo vairāk cietes tika sašķelts, un vislabākā hidrolīze notika mēģenē ar 0 mL suspensijas, kas neatbilst teorijai situācijas aprakstā.
Šie dati neatbilst teorijai situācijas aprakstā – amilāze, kas atrodas diedzētās sēklās, nekatalizē cietes hidrolīzi, tāpēc cietes daudzums klīsterī paliek nemainīgs, un zilais krāsojums pēc joda šķīduma pievienošanas nemainās.
Salīdzinot ar situācijas aprakstā doto informāciju, rezultāts atbilst teorētiskajam pieņēmumam, ka enzīmu aktivitāte ir atkarīga no to koncentrācijas šķīdumā.
Amilāze, kas atrodas diedzētās sēklās, katalizē cietes hidrolīzi, bet iegūtie dati liecina, ka lielāks suspensijas tilpums neietekmē reakcijas intensitāti, jo visos gadījumos zilais krāsojums saglabājās vienādi tumšs.

56. 3. daļas 2.3. uzdevums. Kompleksais pētījums. Datu analīze

Uzdevums: