Ķīmiskais elements skābeklis ir visizplatītākais ķīmiskais elements Zemes garozā. Šī elementa masas daļa gaisā, ūdenī, minerālos un iežos kopumā sastāda gandrīz pusi \((49,1\%)\) no Zemes garozas masas.
Ķīmiskā elementa skābekļa \(O\) masas daļa \(w_O\) ir šī ķīmiskā elementa masas \(m_O\) un Zemes garozas masas \(m_{Z.\; g.}\) attiecība:
Ķīmiskā elementa skābekļa \(O\) masas daļa \(w_O\) ir šī ķīmiskā elementa masas \(m_O\) un Zemes garozas masas \(m_{Z.\; g.}\) attiecība:
\(w_O = \frac{m_O}{m_{Z. \;g.}}\)
Liels arī ir skābekļa saturs Zemes atmosfērā. Gaisā ķīmiskais elements skābeklis \(O\) atrodas vienkāršas vielas jeb skābekļa molekulu \(O_2\) veidā. Šīs gāzes tilpumdaļa gaisā ir \(21\%\).
Gāzveida vielas skābekļa \(O_2\) tilpumdaļa \(\phi_{O_2}\) (fī-o-divi) ir skābekļa tilpuma \(V_{O_2}\) un gaisa tilpuma \(V_{gaisa}\) attiecība:
Gāzveida vielas skābekļa \(O_2\) tilpumdaļa \(\phi_{O_2}\) (fī-o-divi) ir skābekļa tilpuma \(V_{O_2}\) un gaisa tilpuma \(V_{gaisa}\) attiecība:
\(\phi_{O_2} = \frac{V_{O_2}}{V_{gaisa}}\)
Sanāk, ka skābeklis ieņem apmēram 1/5 daļu no kopēja gaisa tilpuma:
\(V_{O_2} \approx \frac 1 5 \cdot V_{gaisa}\)
Skābeklim, kas atrodas gaisā ir ārkārtīgi liela nozīme: tas ir vajadzīgs elpošanai, kā arī veicina degšanu.
Ar tīru skābekli, kā arī skābeklī, kas ir gaisa sastāvā var reaģēt vairāki metāli un nemetāli.
Metāliem, nemetāliem un vairākām citām vielām reaģējot ar skābekli
veidojas oksīdi.
Piemēram, metāliskajām magnijam reaģējot ar skābekli veidojas magnija oksīds \(MgO\) – pulverveida viela ar baltu krāsu.
Lai uzrakstītu šīs ķīmiskās reakcijas vienādojumu, ieteicams ievērot šādu darbību secību.
1.Uzraksta magnija un skābekļa ķīmisko formulu, starp reaģējošo vielu formulām ievietojot zīmi “+”:
Ar tīru skābekli, kā arī skābeklī, kas ir gaisa sastāvā var reaģēt vairāki metāli un nemetāli.
Metāliem, nemetāliem un vairākām citām vielām reaģējot ar skābekli
veidojas oksīdi.
Piemēram, metāliskajām magnijam reaģējot ar skābekli veidojas magnija oksīds \(MgO\) – pulverveida viela ar baltu krāsu.
Lai uzrakstītu šīs ķīmiskās reakcijas vienādojumu, ieteicams ievērot šādu darbību secību.
1.Uzraksta magnija un skābekļa ķīmisko formulu, starp reaģējošo vielu formulām ievietojot zīmi “+”:
\(Mg + O_2\)
2. Aiz šo vielu formulām ievieto bultiņu, kas virzīta no izejvielām uz reakcijas produkta formulu (no kreisās puses uz labo):
\(Mg + O_2 \rightarrow\)
3. Aiz bultiņas raksta magnija oksīda formulu. Sastādot oksīda ķīmisko formulu,
atceramies, ka skābeklim savienojumā ar citiem ķīmiskiem elementiem oksidēšanas pakāpe ir \(-2\).
Sastādot reakcijas produkta formulu ievēro secību, kādā jāievēro sastādot binārā savienojuma formulu:
atceramies, ka skābeklim savienojumā ar citiem ķīmiskiem elementiem oksidēšanas pakāpe ir \(-2\).
Sastādot reakcijas produkta formulu ievēro secību, kādā jāievēro sastādot binārā savienojuma formulu:
\(Mg+ O_2 \rightarrow \overset{+2}{Mg}\overset{-2}O\)
Piezīme.
Ja sastādot formulas oksidēšanas pakāpes vietā izmanto jēdzienu par ķīmisko elementu vērtībām, jāatceras, ka skābeklis savienojumos ir divvērtīgs. Šādā gadījumā pieraksts izskatīsies šādi:
Ja sastādot formulas oksidēšanas pakāpes vietā izmanto jēdzienu par ķīmisko elementu vērtībām, jāatceras, ka skābeklis savienojumos ir divvērtīgs. Šādā gadījumā pieraksts izskatīsies šādi:
\(Mg + O_2 \rightarrow \overset{II}{Mg}\overset{II}O\)
4. Lai izveidoto pārvērtības shēmu pārvērstu par ķīmiskās reakcijas vienādojumu, vienādo skābekļa un magnija atomu skaitu. To panāk kreisajā un labajā pusē pirms atbilstošo vielu ķīmiskām formulām ievietojot koeficientus (koeficientu “\(1\)” neraksta):
\(2Mg + O_2 \rightarrow 2MgO\)
Kā jau esam noskaidrojuši, ar skābekli var reaģēt arī nemetāli. Piemēram, ja kvēlojošo oglīti, kas sastāv no ķīmiskā elementa oglekļa atomiem, ienes traukā ar skābekli, norisinās ķīmiskā reakcija, kuras rezultātā veidojas oglekļa(IV) oksīds jeb ogļskābā gāze. Šo pārvērtību attēlo ķīmiskās reakcijas vienādojums
\(C+O_2 \rightarrow \overset{+4}C\overset{-2}{O_2}\)
Vai arī
\(C+O_2 \rightarrow \overset{IV}C\overset{II}{O_2}\)
Parasti vielu reakcijas ar skābekli sauc par oksidēšanās reakcijām (no latīņu oxygenium – skābeklis). Tātad, piemēram, magnijs oksidējās līdz magnija oksīdam, bet ogle – līdz oglekļa(IV) oksīdam.