Zemes attēlā var redzēt, ka uz mūsu planētas ir gan ūdens, gan sauszeme, kā arī ap Zemi ir īpašs gaisa slānis. Atceries, ka lielākās ūdens platībais veido okeāni un jūras, bet sauszemi – kontinenti. Tos var apskatīt iepriekšējā tēmā šeit.
Lielāko daļu jeb aptuveni 3/4 no visas Zemes aizņem ūdens, bet pārējā ir sauszeme.
Svarīgi!
Zemes virsmu aizņem 70% ūdens un 30% sauszemes.
Zemei ir vairāki īpaši apvalki, kas kopā izveido mūsu planētu kā vienotu sistēmu.
Ūdens apvalks veido un apvieno visus pasaules ūdeņus - okeānus, jūras, upes, ezerus, pazemes ūdeņus un citas ūdenstilpes. Tāpat ļoti svarīgs ir ūdens aprites cikls, kurā ūdens iztvaiko, tad veido nokrišņus, kas pēc tam atkal nokļūst sauszemes ūdenstilpēs vai iesūcas pazemes ūdeņos.
Gaisa apvalks ir viscaur apkārt Zemei un sastāv no dažādām gāzēm. Tas pasargā mūsu planētu no atdzišanas un sakaršanas, kā arī kaitīgajiem Saules stariem. Gaisa apvalkā atrodas ļoti svarīgais skābeklis, ko visi dzīvie organismi izmanto elpošanā.
Zemeslodes uzbūvei arī ir vairākas daļas, bet ārējo kārtu veido cieta un pat vairākus kilometrus bieza kārta - iežu apvalks.
Zemes apvalki - īpaši slāņi, kas kopā veido Zemi, piemēram, ūdens apvalks, gaisa apvalks un Zemes iežu apvalks.
