Zemes virsmu veido ieži, kas sastāv no dažādiem minerāliem, un tās ir dabīgas vielas, ar noteiktu sastāvu, formu un izskatu.
Ieži - Zemes garozas minerālu slānis.
Zemes slāņi.png
 
Iežus iedala lielākās grupās pēc to veidošanās procesa, kā arī tie var būt ļoti cieti, piemēram, laukakmeņi, gan arī irdeni kā smiltis. Latvijā raksturīgie ieži ir smilts un grants, māls, kaļķakmens, ģipšakmens, dolomīts un citi. Liela daļa iežu, piemēram, laukakmeņi, Latvijā ir nokļuvuši, kūstot ledājiem un tiem nesot līdzi iežu daļas.
 
Smilts
shutterstock_1863376021.jpg
Māls
shutterstock_639044377.jpg
Kaļķakmens
shutterstock_1183731310.jpg
Ģipšakmens
shutterstock_454520938.jpg
Dolomīts
Shutterstock_1826231288_dolomite_dolomīts.jpg
Laukakmeņi
shutterstock_1477335320.jpg
 
Iežiem un to daļiņām sadrūpot, veidojas augsne. Parasti augsnes pamatu veido smiltis, kas sajaukušās ar mālu, bet pēc tam uz šīs iežu masas sāk augt augi. Vēlāk, augiem atmirstot, tie sadalās jeb satrūd un veido trūdvielas, kas bagātina augsni un padara to auglīgāku.
Augsne - auglīgā zemes virskārta.
shutterstock_244376539.jpg shutterstock_1163293678.jpg
  
Iežu un minerālu noteikšana
Ieži parasti tiek atšķirti pēc dažādām pazīmēm, piemēram, pēc izskata un krāsas, vai plastiskuma un minerālu daļiņu izmēra. Svarīga īpašība ir cietība, ko nosaka, iežus un minerālus skrāpējot. Skrāpējot ar adatu vai naglu, varētu novērot, ka citā iezī ir viegli ievilkt skrambu, bet citā tas var neizdoties. Piemēram, ja iezī var ieskrāpēt ar nagu, tad tas ir salīdzinoši mīksts, bet ja ar kādu cietāku priekšmetu, piemēram, stiklu, tad tas ir daudz cietāks.
 
Ir īpaša cietības skala, kurā ir izvietoti desmit minerāli cietības pieaugšanas secībā, sākot ar talku un beidzot ar dimantu. Tātad, talks un ģipsis ir mazāk cieti minerāli, bet dimants būs viscietākais.
 
Mosa cietības skala.png