Iepriekš tika noskaidrots, ka ir spēki, kas veicina kustību vai kavē to. Citi spēki iedarbojas no attāluma, bet citiem vajadzīgs tiešs kontakts. Turpinājumā var vairāk izlasīt par dažiem spēku veidiem.
Zemes pievilkšanas spēks jeb smaguma spēks
Kāpēc Mēness riņķo ap Zemi, bet neaizlido kosmosā? Kāpēc cilvēki nevar palēkties un aizlidot? Kas ir šis spēks, kas mūs notur pie Zemes? Tā ir gravitācija jeb Zemes pievilkšanas spēks.
Zemes pievilkšanas spēks jeb smaguma spēks ir Zemes īpašība pievilkt jebkuru citu ķermeni.
Gravitācijas spēks darbojas starp jebkuriem diviem ķermeņiem. Jo lielāka ķermeņa masa, jo stiprāks ir tā gravitācijas spēks. Ikdienā mēs visvairāk jūtam Zemes pievilkšanas jeb gravitācijas spēku. Ja paceļam virs galda grāmatu un to palaižam vaļā, grāmata nokrīt uz galda. Ja pametam gaisā bumbiņu, ta nokrīt zemē.
Magnētiskais spēks
Kāpēc pie ledusskapja turas ceļojumu magnētiņi? Tos savā vietā notur magnētiskais spēks.
Magnētam ir divi poli - tos apzīmē ar S (dienvidi) un N (ziemeļi). Vienādi poli atgrūž viens otru, bet pretēji pievelk. Šāda parādība notiek tāpēc, ka atsevišķiem priekšmetiem piemīt magnētiskais spēks.
Priekšmeti, kas satur dzelzi vai niķeli, savstarpēji iedarbojas ar spēku, ko sauc par magnētisko spēku.
Elastības spēks
Kāpēc gumija pēc izstiepšanas atkal saraujas? Gumijai piemīt elastības spēks. Jo vairāk gumiju izstiepj, jo straujāk tā atkal saraujas sākotnējā lielumā. Elastības spēks piemīt arī atsperēm. Ja atsperes ievieto gultā, tās saspiežas, kad tām uzguļas cilvēks. Kad cilvēks pieceļas no gultas, atsperes atgriežas sākotnējā lielumā.
Elastības spēks ir spēks, kas pēc iedarbības beigām liek ķermenim atgriezties sākotnējā stāvoklī.
Elastības spēku var izmantot, lai iekustinātu ķermeņus. Piemēram, lecot uz batuta, ir vieglāk palēkties uz augšu.
Berzes spēks
Kāpēc ledus ir slidens? Ledus ir ļoti gluds. Tāpēc mūsu apavi vai slidas pie ledus neaizķeras, bet slīd.
Lai varētu pārvietoties pa ledu, cilvēki uz apledojušām ielām kaisa smiltis vai sīkus akmentiņus. Tie pārklāj ledu, veidojot grumbuļainu virsmu. Pa šādu virsmu var vieglāk pārvietoties, apavi neslīd. Starp grumbuļaino virsmu un apaviem veidojas saķere jeb berze.
Berzes spēks ir spēks, kas darbojas pretēji kustības virzienam un bremzē kustību. Berze darbojas starp jebkuriem diviem ķermeņiem, kas saskaras.
Piemēram, pateicoties berzei starp ādu un priekšmetu, mēs varam noturēt rokās zīmuli. Berzes spēks kavē ātri pārvietoties, traucē pārbīdīt smagus priekšmetus. Tomēr berzes spēks palīdz nepaslīdēt uz ledus, apturēt mašīnu un sasiet mezglus.
Vilcējspēks
Vējš pūš buru laivas burās, ceļotājs velk koferi, zēns brauc ar velosipēdu. Visos šajos piemēros tiek pielikts spēks, lai notiktu kustība un to nodrošina vilcējspēks.
Vilcējspēks ir spēks, kas rada un uztur kustību.
Braucot ar automašīnu, jo lielāks vilcējspēks, jo ātrāk mašīna kustas. Atceries, ka ir spēki, kas kavē kustību, piemēram, berzes spēks. Mašīnai traucē kustēties šis berzes spēks, ko rada riepu saķere ar asfaltu, kā arī gaisa pretestība. Riepu forma un mašīnas forma tiek veidota tā, lai berzes spēku samazinātu.