6. Lasīšana. 6. uzdevums

 

     Kukaiņi ķērās pie sagatavošanas darbiem. Zirneklis atvēra šūšanas darbnīcu, kur visiem darināja neparastus svētku tērpus. Mazās augļu mušiņas steidza gādāt traukus galda klājumam. Lakstīgala izmēģināja jaunas dziesmas. Arī graciozās spāres nenogurstoši gatavojās priekšnesumam. Kukaiņi bija laimīgi.

     Tikai mārīte nerosījās. Viņa gan piedalījās sanāksmē, bet ļoti kautrējās, jo nelīdzinājās pārējām mārītēm. Visiem viņas radiniekiem bija sarkanas muguriņas ar melniem punktiņiem. Tikai viņai nekā! Koši sarkano muguriņu nerotāja neviens melns punktiņš. Neviens nezināja, cik slikti viņa jutās: citas mārītes izskatījās tik skaistas!

     Ilgi gaidītais brīdis bija klāt! Cik skaisti svētkos dižojās kukaiņi! Tik priecīgi satraukti un lepni par sevi viņi bija! Priekšnesumi un lakstīgalas dziedājums visus aizkustināja. Slavēta tika arī gardā maltīte. Bišu karaliene apmierināti smaidīja un priecājās par izrādīto godu.

     Pēc balles karaliene apskatīja visas maskas, lai noteiktu veiksmīgāko.  Lēmumu pieņemt nebija viegli. Izvēlēties bija ļoti, ļoti grūti! Beidzot karaliene paziņoja: „Pirmo vietu es piešķiru mārītei, kura kautrīgi paslēpusies pēdējā rindā. Viņas tērps ir neparasts! Es nekad neesmu redzējusi mārītes bez melnajiem punktiņiem. Pārsteidzoši! Nēsā vienmēr šo tērpu, jo tas tev lieliski piestāv, mārīt!”

     Vabolīte gan neko neteica, vien nosarka vēl vairāk. Viņa tā arī nesadūšojās pateikt, ka tas ir viņas ikdienas tērps. Beidzot viņa saprata, ka ir izpelnījusies vispārēju apbrīnu.

     Kopš tās dienas mārīte ir laimīga. Cik bieži mēs cenšamies līdzināties citiem, bet izrādās, ka atšķirīgums dažkārt ir vērtīgs ieguvums!

 

dodu
nemūžam