Izlasi tekstu!
Kā cukurbiete Sana pārtapa par varavīksni
Lielā tīrumā auga cukurbiete Sana. Tā bija salda, bet izskatījās pelēcīga un nepievilcīga. Otrā ceļa pusē dārzā aiz neliela žoga saulē rotājās lieli, dzelteni ķirbji,
sarkani, spīdīgi tomāti, zaļie zirnīši un raibās pupiņas, koši oranžas krāsas burkāni. Pat Sanai radniecīgā galda biete varēja lepoties ar savu skaisto krāsu, apaļīgo un
labi veidoto figūru. Sana jutās ļoti bēdīgi.
Aiz tīruma bija augļu dārzs. Pavasarī cukurbiete Sana ļoti labi varēja saskatīt kuplās un zarainās ābeles, bumbieres, skaisti ziedošos plūmju un ķiršu kokus. Jau
vasaras sākumā viņa vēroja, kā mazie, zaļie augļi aug, kļūst krāsaini un pamazām nogatavojas.
„Varbūt arī es nogatavošos, mainīšu krāsu un kļūšu par zeltīti rozīgu brīnumu kā zeltainie cukurābolīši? Vai kļūšu saulei līdzīga kā bumbieri?” sapņoja cukurbiete Sana.
Nemanot pienāca rudens. Tīrumā sapulcējās cilvēki, izraka cukurbietes un iekrāva lielajos kravas auto. Cukurbiete Sana bija krietni izaugusi, bet skaistuma ziņā gan nebija mainījusies.
Novāktās cukurbietes, arī Sanu, aizveda uz cukurfabriku. Tur viņu notīrīja, nomazgāja, sagrieza un iemeta lielā katlā. Un tad... notika pārvērtības!
Nepievilcīgā cukurbiete bija ieguvusi jaunu, skaistu, sniegbaltu izskatu. Viņa bija pārtapusi par cukuru! Cukurfabrikā Sana satikās ar visiem, kurus kādreiz bija apskaudusi krāsas dēļ. Nu, protams! Vai tad iespējams izvārīt ķiršu ievārījumu bez cukura? Nē! Bet kompotu? Džemu? Arī nē!
Ar to vēl nebeidzās stāsts par cukurbieti Sanu. Konditorejas fabrikā viņai piešķīra dažādas krāsas, par kurām Sana priecājās: gan sārto ķiršu, gan dzintarkrāsas zeltīto, gan zaļgano. Šo krāsu paleti varētu vēl ilgi papildināt, bet labāk doties uz tuvāko saldumu veikalu un aplūkot visus krāsainos gardumus.
Cukurbiete Sana bija pārtapusi par krāšņu varavīksni. Tā priecēja visus, kuri to ieraudzīja. Katrā no mums ir tik daudz neatklāta skaistuma un patiesu vērtību! Ārējais skaistums ir maldinošs.
sarkani, spīdīgi tomāti, zaļie zirnīši un raibās pupiņas, koši oranžas krāsas burkāni. Pat Sanai radniecīgā galda biete varēja lepoties ar savu skaisto krāsu, apaļīgo un
labi veidoto figūru. Sana jutās ļoti bēdīgi.
Aiz tīruma bija augļu dārzs. Pavasarī cukurbiete Sana ļoti labi varēja saskatīt kuplās un zarainās ābeles, bumbieres, skaisti ziedošos plūmju un ķiršu kokus. Jau
vasaras sākumā viņa vēroja, kā mazie, zaļie augļi aug, kļūst krāsaini un pamazām nogatavojas.
„Varbūt arī es nogatavošos, mainīšu krāsu un kļūšu par zeltīti rozīgu brīnumu kā zeltainie cukurābolīši? Vai kļūšu saulei līdzīga kā bumbieri?” sapņoja cukurbiete Sana.
Nemanot pienāca rudens. Tīrumā sapulcējās cilvēki, izraka cukurbietes un iekrāva lielajos kravas auto. Cukurbiete Sana bija krietni izaugusi, bet skaistuma ziņā gan nebija mainījusies.
Novāktās cukurbietes, arī Sanu, aizveda uz cukurfabriku. Tur viņu notīrīja, nomazgāja, sagrieza un iemeta lielā katlā. Un tad... notika pārvērtības!
Nepievilcīgā cukurbiete bija ieguvusi jaunu, skaistu, sniegbaltu izskatu. Viņa bija pārtapusi par cukuru! Cukurfabrikā Sana satikās ar visiem, kurus kādreiz bija apskaudusi krāsas dēļ. Nu, protams! Vai tad iespējams izvārīt ķiršu ievārījumu bez cukura? Nē! Bet kompotu? Džemu? Arī nē!
Ar to vēl nebeidzās stāsts par cukurbieti Sanu. Konditorejas fabrikā viņai piešķīra dažādas krāsas, par kurām Sana priecājās: gan sārto ķiršu, gan dzintarkrāsas zeltīto, gan zaļgano. Šo krāsu paleti varētu vēl ilgi papildināt, bet labāk doties uz tuvāko saldumu veikalu un aplūkot visus krāsainos gardumus.
Cukurbiete Sana bija pārtapusi par krāšņu varavīksni. Tā priecēja visus, kuri to ieraudzīja. Katrā no mums ir tik daudz neatklāta skaistuma un patiesu vērtību! Ārējais skaistums ir maldinošs.
Atzīmē teksta saturam atbilstošu apgalvojumu!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!