Izlasi teikumus! Sakārto pareizā secībā tekstā aprakstītos notikumus!
Intars un Klāvs sēdējā uz vannas malas un aizrautīgi stāstīja, kā viņi meklējuši Dusmukuli. Maisiņš sašutis sāka savu stāstu:
– Varu iedomāties. Bet... ja jūs zinātu, kas notika ar mani! Jūs neticēsiet, kur es nonācu. Tā bija īsta atkritumu sala, tikai nevis Klusajā okeānā, bet tepat Latvijā!
Brāļi skolā par to mācījās. Viņi dabaszinību stundā bija dzirdējuši, ka Klusajā okeānā esot tāda atkritumu sala, kurā straumes sanes plastmasas atkritumus vienkopus.
Dusmukule turpināja stāstīt:
– Mašīna pēc mašīnas, pilnas ar visādu drazu, brauc uz turieni – un gāž, un gāž ārā atkritumus. Tā kā fabrikā. Atbrauc mašīna ar atkritumiem, sargs paceļ barjeru, nosver. Kaut ko prasa, saka. Sākumā visu sagāž angārā, bet tur tāds tracis, dzirdēt neko nevar. Milzīgi kombaini rūc, šķiro tos savestos drazas kalnus. Plastmasu – tur, stiklu – tur, metālu – tur. Viss netīrs, nelaba smaka. Kartupeļu mizas kopā ar pustukšiem jogurta traukiem. Tās taču ir drausmas!
Kamēr maisiņš aizrautīgi dalījās iespaidos, abi brāļi jau prātā bija izdomājuši neskaitāmi daudz jautājumu. Pēkšņi Klāvs neizturēja un satraukti jautāja:
– Kur tas viss pēc tam paliek?
Brāļu uzticamais draugs turpināja:
– Kas tad to lai zina! Izskatās, ka turpat arī krājas milzīgos kalnos. Es tā pavirši uzmetu aci, man šķiet, ka tur drīz vairs atkritumiem nepietiks vietas.
Klāvs saspringti domāja un skatījās uz maisiņu, līdz viņu sarunu pārtrauca puišu mamma. Brāļi devās uz virtuvi, lai paēstu vecāku sarūpēto launagu. Maltītes laikā zēni sāka stāstīt, ka viņiem skolotājs uzdevis veikt dabaszinību pētījumu. Klāvs un Intars dedzīgi stāstīja, ka viņi nolēmuši pētīt, cik daudz atkritumu viņu ģimene saražo gada laikā. Tētis interesējās, kā šādu pētījumu vispār būtu iespējams veikt. Brāļi dedzīgi sāka stāstīt:
– Neko nedrīkst mest ārā! Mēs krāsim, mazgāsim un šķirosim atkritumus. Vai jūs zinājāt, ka viens cilvēks saražo aptuveni 400 kilogramu drazu gadā? Un atkritumi nekur nepazūd! Jā, mašīna tos izved, bet tie visi krājas milzīgos kalnos. Mums jāizpēta, cik daudz atkritumu rodas mūsu ģimenē.
Mamma, sastingusi ar tējas krūzi rokās, raudzījās uz dēliem un mēģināja iedomāties, cik daudz atkritumu maisu pagalmā varētu nozīmēt šis eksperiments. Apmēram katru otro dienu ir jāiztukšo atkritumu spainis, tas nozīmē apmēram trīs maisi nedēļā. Tētis tikmēr uzdeva jautājumus, cenšoties noskaidrot, cik ilgi un kā tieši varētu notikt šis pētījums. Pēc brītiņa mamma centās dēlus pierunāt aprēķināt, cik atkritumu viņi varētu savākt, bet zēni nepiekrita un turpināja savu sakāmo:
– Ir jābūt precīziem. Mēs visu krāsim, šķirosim un noskaidrosim, cik kilogramu sanāk. Tas ir svarīgi! Visi tie milzīgie atkritumu kalni, kas bojā dabu, ūdeņus, gaisu. Dzīvnieki tos saēdas un iet bojā. Vai jūs zinājāt, ka 2050. gadā okeānā atkritumu būs tikpat daudz kā zivju?
Ģimene vēl kādu brīdi turpināja diskusiju. Domas nebija vienprātīgas. Taču brāļi bija apņēmības pilni. Visbeidzot tētis noteica:
– Visi eksperimenti ir nedaudz neprātīgi, bet rezultāti varētu būt pārsteigumu pilni. Pētīsim!
– Varu iedomāties. Bet... ja jūs zinātu, kas notika ar mani! Jūs neticēsiet, kur es nonācu. Tā bija īsta atkritumu sala, tikai nevis Klusajā okeānā, bet tepat Latvijā!
Brāļi skolā par to mācījās. Viņi dabaszinību stundā bija dzirdējuši, ka Klusajā okeānā esot tāda atkritumu sala, kurā straumes sanes plastmasas atkritumus vienkopus.
Dusmukule turpināja stāstīt:
– Mašīna pēc mašīnas, pilnas ar visādu drazu, brauc uz turieni – un gāž, un gāž ārā atkritumus. Tā kā fabrikā. Atbrauc mašīna ar atkritumiem, sargs paceļ barjeru, nosver. Kaut ko prasa, saka. Sākumā visu sagāž angārā, bet tur tāds tracis, dzirdēt neko nevar. Milzīgi kombaini rūc, šķiro tos savestos drazas kalnus. Plastmasu – tur, stiklu – tur, metālu – tur. Viss netīrs, nelaba smaka. Kartupeļu mizas kopā ar pustukšiem jogurta traukiem. Tās taču ir drausmas!
Kamēr maisiņš aizrautīgi dalījās iespaidos, abi brāļi jau prātā bija izdomājuši neskaitāmi daudz jautājumu. Pēkšņi Klāvs neizturēja un satraukti jautāja:
– Kur tas viss pēc tam paliek?
Brāļu uzticamais draugs turpināja:
– Kas tad to lai zina! Izskatās, ka turpat arī krājas milzīgos kalnos. Es tā pavirši uzmetu aci, man šķiet, ka tur drīz vairs atkritumiem nepietiks vietas.
Klāvs saspringti domāja un skatījās uz maisiņu, līdz viņu sarunu pārtrauca puišu mamma. Brāļi devās uz virtuvi, lai paēstu vecāku sarūpēto launagu. Maltītes laikā zēni sāka stāstīt, ka viņiem skolotājs uzdevis veikt dabaszinību pētījumu. Klāvs un Intars dedzīgi stāstīja, ka viņi nolēmuši pētīt, cik daudz atkritumu viņu ģimene saražo gada laikā. Tētis interesējās, kā šādu pētījumu vispār būtu iespējams veikt. Brāļi dedzīgi sāka stāstīt:
– Neko nedrīkst mest ārā! Mēs krāsim, mazgāsim un šķirosim atkritumus. Vai jūs zinājāt, ka viens cilvēks saražo aptuveni 400 kilogramu drazu gadā? Un atkritumi nekur nepazūd! Jā, mašīna tos izved, bet tie visi krājas milzīgos kalnos. Mums jāizpēta, cik daudz atkritumu rodas mūsu ģimenē.
Mamma, sastingusi ar tējas krūzi rokās, raudzījās uz dēliem un mēģināja iedomāties, cik daudz atkritumu maisu pagalmā varētu nozīmēt šis eksperiments. Apmēram katru otro dienu ir jāiztukšo atkritumu spainis, tas nozīmē apmēram trīs maisi nedēļā. Tētis tikmēr uzdeva jautājumus, cenšoties noskaidrot, cik ilgi un kā tieši varētu notikt šis pētījums. Pēc brītiņa mamma centās dēlus pierunāt aprēķināt, cik atkritumu viņi varētu savākt, bet zēni nepiekrita un turpināja savu sakāmo:
– Ir jābūt precīziem. Mēs visu krāsim, šķirosim un noskaidrosim, cik kilogramu sanāk. Tas ir svarīgi! Visi tie milzīgie atkritumu kalni, kas bojā dabu, ūdeņus, gaisu. Dzīvnieki tos saēdas un iet bojā. Vai jūs zinājāt, ka 2050. gadā okeānā atkritumu būs tikpat daudz kā zivju?
Ģimene vēl kādu brīdi turpināja diskusiju. Domas nebija vienprātīgas. Taču brāļi bija apņēmības pilni. Visbeidzot tētis noteica:
– Visi eksperimenti ir nedaudz neprātīgi, bet rezultāti varētu būt pārsteigumu pilni. Pētīsim!
1.
2.
3.
4.
5.
6.
Atbilžu varianti:
Plastmasas maisiņa stāsts par to, kas notiek ar savāktajiem atkritumiem.
Zēni nolemj veikt pētījumu.
Klāvam rodas jautājums.
Tētis pieņem lēmumu veikt pētījumu.
Tētis uzdod jautājumus brāļiem.
Brāļi stāsta, kā viņi meklējuši Dusmukuli.
Atsauce:
https://www.visc.gov.lv. Diagnosticējošais darbs latviešu valodā 3. klasei, 2023
Pēc Agneses Vanagas „Plastmasas huligāni. Draugs pazudis”
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!