Izlasi tekstu!
Riks un Miks bija atšķīrušies no pārējiem bērniem un klīda pa mežu, lai veiktu uzdevumu – sasietu slotiņas.
– Kādus zarus lai laužam, – pieri savilcis, īgni purpināja Riks, – neviens jau neko nepateica, – tad, kā no sevis atgaiņādams atbildību, atmeta ar roku un savu monologu pabeidza ar vārdiem:
– Man par slotiņu siešanu nav ne mazākās sajēgas.
– Man arī nav nekādas saprašanas, – pie sevis nomurmināja Miks. – Iesim pie citiem un pajautāsim.
– Kādus zarus lai laužam, – pieri savilcis, īgni purpināja Riks, – neviens jau neko nepateica, – tad, kā no sevis atgaiņādams atbildību, atmeta ar roku un savu monologu pabeidza ar vārdiem:
– Man par slotiņu siešanu nav ne mazākās sajēgas.
– Man arī nav nekādas saprašanas, – pie sevis nomurmināja Miks. – Iesim pie citiem un pajautāsim.
Te, kur gadījusies, kur ne, zēnu priekšā nostājās izspūrusi meitene, kurai rokas un kājas bija saskrāpētas, bet drēbes saplēstas.
– Vai jūs apmaldījušies esat, ka te mīņājaties uz vietas? – meitene jautāja.
– Kā tā – mīņājamies? Vai tad tu tik labi pazīsti šo apkārtni? – neuzticīgi, caur pieri uz meiteni blenzdams, jautāja Riks.
– Jā…– gari stiepjot īso vārdiņu, nelaipni norūca Paija.
– Vai jūs apmaldījušies esat, ka te mīņājaties uz vietas? – meitene jautāja.
– Kā tā – mīņājamies? Vai tad tu tik labi pazīsti šo apkārtni? – neuzticīgi, caur pieri uz meiteni blenzdams, jautāja Riks.
– Jā…– gari stiepjot īso vārdiņu, nelaipni norūca Paija.
Priecīgs, ka pats liktenis viņiem atsūtījis palīdzību, Miks draudzīgi paskatījās uz meiteni un paskaidroja:
– Tu varēsi mums palīdzēt atrisināt uzdevumu, ar ko paši netiekam galā.
– Tu varēsi mums palīdzēt atrisināt uzdevumu, ar ko paši netiekam galā.
Risināt šāda veida sarunas Riks uzskatīja zem sava goda. Viņš nepieļāva iespēju kādam atzīties, ka kaut ko nezina vai nespēj, tādēļ steigšus pārtrauca Miku:
– Miks pārspīlē. Tā nepavisam nav. Lieta tāda – mēs gribam sasiet pirtsslotas no pašiem labākajiem un piemērotākajiem zariem, lai vēlāk ietu pirtiņā.
Paija, ne mirkli nedomādama, iesaucās:
– Es jums varu palīdzēt! Jums būs tādas slotas, ar kurām neviena cita nevarēs sacensties.
– Miks pārspīlē. Tā nepavisam nav. Lieta tāda – mēs gribam sasiet pirtsslotas no pašiem labākajiem un piemērotākajiem zariem, lai vēlāk ietu pirtiņā.
Paija, ne mirkli nedomādama, iesaucās:
– Es jums varu palīdzēt! Jums būs tādas slotas, ar kurām neviena cita nevarēs sacensties.
Paija metās uz priekšu, zēni steidzās pakaļ. Bērni nonāca pavisam savādā mežā, kur auga neredzēti koki ar plati izplestiem zariem. Lapas līdzinājās milzīgiem vēdekļiem. Tikai tie nebija koki, bet latvāņi*.
Smejoties zēni trenkāja viens otru, un, kamēr viņi izklaidējās, Paija veikli plūca latvāņu lapas un sēja saišķos. Ap vietu, kur tās bija jāsaņem saujā, viņa aplika samtainās māllēpenes. Paija tīksminājās par paredzamo joku, ko viņa grasījās izspēlēt ar abiem vientiešiem, un tiem jautri uzsauca:
– Vai tad nepietiks dauzīties? Vai jums slotas nav jāsien?
– Par ko tu runā? Par kādām slotām? – abi reizē iesaucās un apjukuši raudzījās meitenē.
– Jūs gaida pirtiņa. Jūs tikai trenkājat viens otru, bet darāmais jums nemaz nav prātā.
– Vai tad nepietiks dauzīties? Vai jums slotas nav jāsien?
– Par ko tu runā? Par kādām slotām? – abi reizē iesaucās un apjukuši raudzījās meitenē.
– Jūs gaida pirtiņa. Jūs tikai trenkājat viens otru, bet darāmais jums nemaz nav prātā.
Sapratuši, ka darbu nav paveikuši un laiks ir velti izšķiests, abi neziņā nemierīgi dīdījās uz vietas.
Pirmais atguvās Riks. Pieglaimīgi viņš uzrunāja meiteni, kura nebēdnīgi vicināja rokās savu meistardarbu.
– Tev taču nevajag divas slotiņas. Atdod vienu man! – Riks teica un, roku izstiepis, tuvojās meitenei.
– Nu, labi, izpalīdzēšu! Šīs slotas pērs jūs stiprāk, nekā spējat iedomāties!
– Tev taču nevajag divas slotiņas. Atdod vienu man! – Riks teica un, roku izstiepis, tuvojās meitenei.
– Nu, labi, izpalīdzēšu! Šīs slotas pērs jūs stiprāk, nekā spējat iedomāties!
Pārņemti no atvieglojuma sajūtas, ka grūtais uzdevums izpildīts – slotas sasietas, zēni pat neievēroja Paijas zīmīgos vārdus.
 | *Latvāņi (Heracleum) čemurziežu dzimtas ģints. Ziedi salikti čemuros, kuru diametrs var sasniegt 0,5 m. Latvijā konstatētie latvāņi ir līdz 1,5 m augsti. Milzu latvāņi sasniedz 3 m augstumu. Kopš 1948. gada latvānis kultivēts lopbarībai. Ieviesies savvaļā, aklimatizējies un kļuvis par agresīvu nezāli. Sula ultravioletā starojuma ietekmē izraisa ādas iekaisumu, kas var būt ļoti bīstams veselībai. Populārā dabas enciklopēdija. Rīga: Jumava, 2007, 264. lpp. |
Atzīmē, kuram funkcionālajam valodas stilam pieder tikko lasītais teksts!
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2015/6klase/6kl_latv_val.pdf
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!