Izlasi teksta "Latviešu ģēnijs - Veidenbaums" fragmentu!
1887. gadā piepildījās Veidenbauma sapnis – viņš pirmo reizi atvēra Tērbatas Universitātes durvis. „Vislabāk man patīk priekšlasījumi par Baltijas tiesām, par viņu sastāvu, darba lauku un vēsturīgo attīstīšanos. (..) Es mācos krieviski un franciski un lasu vācu rakstniekus. No universitātes bibliotēkas var dabūt visādas grāmatas par velti lasīt,” savu sajūsmu pirmajā mācību semestrī mājiniekiem vēstulē pauda Eduards. Viņš mācījās izcili un pat vairāk, nekā tika prasīts. Saglabājies kāds 30 lappušu biezs Veidenbauma rokraksts, kurā viņš divu trīs dienu laikā konspektējis 119 paragrāfus par soda likumiem vācu valodā.
Studējot atklājās viņa sarežģītā personība – apdāvinātais jauneklis mēdza būt tiešs un ass, uz līdzenas vietas varēja „aizdegties un uzsprāgt”. Veidenbaums nav varējis izturēt, ja kāds runājis, viņaprāt, muļķības. Reiz viņš tā sadusmojies, ka vienā kreklā izmeties no kroga ziemas laikā. Viņš varējis nieku dēļ pat uzsākt kautiņu, piemēram, reiz Tērbatas latviešu studentu literāri zinātniskās biedrības vakarā nogrūdis pa kāpnēm kādu korporācijas Lettonia biedru. Iemesls – pārāk „tukšas runas, plātīšanās un smieklīga pakaļpērtiķošanās aristokrātiskai vācu studentībai”. Dažās vēstulēs brālim Veidenbaums lūdza piedošanu par nepatikšanām un kaunu, kas ģimenei viņa rakstura dēļ jāpiedzīvo.
Tēva atstātie 500 rubļi drīz izsīka, bija jālūdz brāļa palīdzība. Taču brālis naudu gribēja ieguldīt saimniecībā, un kādā brīdī starp abiem izcēlās pirmais nopietnais strīds. Lai nopelnītu naudu mācībām, Eduards strādāja par privātskolotāju. Jaunais censonis tomēr bija spiests aizņemties no draugiem, jo naudas nepietika. Situācija kļuva tik dramatiska, ka Veidenbaums vienlaikus bija parādā 34 cilvēkiem. Naudas trūkuma dēļ Eduards bieži atļāvās vairs tikai divas vai pat vienu ēdienreizi dienā. Dzīvesvietas viņš mainīja nemitīgi, jo nespēja samaksāt īri. Savukārt visus eksāmenus viņš nokārtoja laikus un sekmīgi, arī tajos priekšmetos, kurus naudas trūkuma dēļ nevarēja apmeklēt.
Studējot atklājās viņa sarežģītā personība – apdāvinātais jauneklis mēdza būt tiešs un ass, uz līdzenas vietas varēja „aizdegties un uzsprāgt”. Veidenbaums nav varējis izturēt, ja kāds runājis, viņaprāt, muļķības. Reiz viņš tā sadusmojies, ka vienā kreklā izmeties no kroga ziemas laikā. Viņš varējis nieku dēļ pat uzsākt kautiņu, piemēram, reiz Tērbatas latviešu studentu literāri zinātniskās biedrības vakarā nogrūdis pa kāpnēm kādu korporācijas Lettonia biedru. Iemesls – pārāk „tukšas runas, plātīšanās un smieklīga pakaļpērtiķošanās aristokrātiskai vācu studentībai”. Dažās vēstulēs brālim Veidenbaums lūdza piedošanu par nepatikšanām un kaunu, kas ģimenei viņa rakstura dēļ jāpiedzīvo.
Tēva atstātie 500 rubļi drīz izsīka, bija jālūdz brāļa palīdzība. Taču brālis naudu gribēja ieguldīt saimniecībā, un kādā brīdī starp abiem izcēlās pirmais nopietnais strīds. Lai nopelnītu naudu mācībām, Eduards strādāja par privātskolotāju. Jaunais censonis tomēr bija spiests aizņemties no draugiem, jo naudas nepietika. Situācija kļuva tik dramatiska, ka Veidenbaums vienlaikus bija parādā 34 cilvēkiem. Naudas trūkuma dēļ Eduards bieži atļāvās vairs tikai divas vai pat vienu ēdienreizi dienā. Dzīvesvietas viņš mainīja nemitīgi, jo nespēja samaksāt īri. Savukārt visus eksāmenus viņš nokārtoja laikus un sekmīgi, arī tajos priekšmetos, kurus naudas trūkuma dēļ nevarēja apmeklēt.
Atzīmē, galveno problēmu, kas studiju laikā nomāca E. Veidenbaumu!
Pamatojumu uzraksti uz lapas un salīdzini ar risinājuma soļos minēto!
Atsauce:
https://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2018/9klase/9kl_latviesu_val.pdf
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!