Īpašības vārdam ir divu veidu galotnes – noteiktā un nenoteiktā galotne.
Nenoteiktā galotne
 
Īpašības vārda galotnes11.png

Noteiktā galotne
 
Īpašības vārda galotnes22.png 
 
Nenoteiktā galotne tiek lietota:
1. ja īpašības vārds priekšmetu vai dzīvu būtni raksturo kā svešu, kā pirmoreiz minētu
Apmēram pēc pusstundas ieradās spilgti sarkans ugunsdzēsēju auto.
kāds auto? sarkans
sarkans autopirmoreiz minēts svešs, nezināms auto
 
2. tiem īpašības vārdiem, kas seko aiz vārdiem kāds, dažs, visāds, dažāds;
Daži mazi bērni skaļi iesmējās, ieraugot klauna spuraino galvu.
kādi bērni?mazi
mazi bērni – īpašības vārds seko aiz vārda "daži", kas norāda uz kaut ko nenoteiktu, nekonkrētu, proti, svešu, nezināmu
  
Noteiktā galotne tiek lietota:
1. ja īpašības vārds raksturo zināmu, pazīstamu priekšmetu vai dzīvu būtni;
“Bet tūlīt ne!” Ilze atkal iesmējās. “tagad mums jāvaktē tas... melnais vīrs... ar maisu...”
kāds vīrs?melnais
melnais vīrszināms vīrs melnā apģērbā
 
2. tiem īpašības vārdiem, kas seko aiz vārdiem šis, tas, pats, viss, mans, tavs, savs, mūsu, jūsu, viņu, viņa, viņas;
Bet tomēr abi kopā viņi tās garās stundas nepavadīja vis.
kādas stundas?garās
garās stundasīpašības vārds seko aiz vārda "tās", kas norāda uz konkrētību
 
3. vispārākajā pakāpē (skat. Īpašības vārda salīdzināmās pakāpes);
Pēc iepriekšējā gada pieredzes Artūrs zināja: vislabākais skats atsedzas no paugura aiz alkšņu pudura.
kāds skats?vislabākais
vislabākaisīpašības vārds vispārākajā pakāpē
 
4. īpašības vārdiem, kas kļuvuši par īpašvārdiem;
Rudais, pavēris vienu aci, paraustīja degunu un ar ķepu pieķibināja reņģi sev tuvāk.
Rudaisrudais kaķis